Mans mērķis ir vairāk uzzināt par Latvijas Arhitektūru, iemācīties strādāt ar avotiem. Šo tēmu par Latvijas arhitektūru un tās stiliem (Jūgendstilu un Neoklasicismu) es izvēlējos tāpēc, ka tā mani interesēja, it īpaši tāpēc, ka šis celtnes ir vēl saglabājušās šodien. Šo tēmu rakstot man arī varēja palīdzēt vecāki. Mans uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk materiāla par Latvijas Arhitektūru 20. gadsimta sākumā par Jūgendstilu un neoklasicismu. Mans uzdevums bija arī noskaidrot Jūgendstila un Neoklasicisma stila ievērojamākās celtnes, to īpatnības to arhitektus un atrašanās vietas. Noskaidrot katram stilam atbilstošas celtnes, to būvniecības veidus un tipus. Šo tēmu rakstot bija arī jāmeklē fotogrāfijas par attiecīgiem arhitektūras stiliem, šī gadsimta ēkām. Es pats arī vēlējos apskatīt šo (jūgendstila un neoklasicisma) stilu celtās ēkas, kādas tās ir saglabājušās mūsdienās. Es apskatīju īres namus Rīgā (Vīlandes, Tērbatas un dzirnavu ielā). Fotogrāfijas es atradu galvenokārt grāmatā (Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām” par tā laika arhitektūru un tās stiliem. Visvairāk fotogrāfijas izdevās atrast par jūgendstilu, bet maz bija pieejamas fotogrāfijas par neoklasicismu. Bija maz pieejams materiāls par neoklasicismu, tādēļ es nevarēju to tik plaši izpētīt.
Jūgendstils
20. gadsimta sākumā noteikti un aptveroši sevi pieteica jūgendstils. Kopumā tā bija reakcija pret vēsturisko stilu arhitektūru. Arhitektoniskā dekora kā stilu veidojošā faktora un galvenā celtnes idejiski jēdzieniskā simbolisma (semantikas) paudēja vietā jūgendstils lika kvalitatīvi jauna tipa saikni starp utilitāri lietišķo un mākslinieciski izteiksmīgo. Jūgendstila celtnes veidoja, arhitektoniski māksliniecisko tēlu atvasinot no materiāli tehniskās substances: funkcionāli pamatotas telpiskā plānojuma struktūras, konstruktīvā izpildījuma, izmantotajiem materiāliem.
Pazīstamais publicists Vidrižu Pēteris 1900. gadā rakstīja: “…modernie mākslinieki nepamatojas uz kāda pagājuša laika un citas tautas mākslas atliekām, bet turas pie dabas un skatās pasaulē ar modernām acīm un nevis caur grieķu un renesanses brillēm … varam priecāties, ka esam jaunas, lēnām, bet stipri augušas mākslas liecinieki … arhitekts … lai mums neceļ ēkas sengrieķu gotu un rokoko stilu imitācijās, kura nemaz nepieder mūsu modernajai dzīvei un tik saceļ disharmoniju ar mūsu modernajiem apģērbiem. Mēs nevēlamies dēstīt mūsu ziemeļos dienvidus palmas un negaidīsim oranžu augļus no mūsu ābelēm. Bet lai viņš ceļ mums modernā garā, ar formām un izgreznojumiem, kuri atspoguļotu mūsu laiku un viņa dzīves prasījumus.’’ …
