Latvijas attīstība Lisabonas stratēģijas kontekstā

Lisabonas stratēģija ir 2000. gada 23.-24.martā Lisabonas Eiropadomes apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) stratēģiskās attīstības dokuments, kas nosaka ES ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010. gadam.
Šīs Lisabonas stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES līdz 2010. gadam kļūtu par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spētu ilgtermiņā augt, radot vairāk un labākas darba vietas, lielāku sociālo vienotību un nodrošinot vides aizsardzību.
ES konkurētspējas izaugsme ir panākama, veicinot katras dalībvalsts un visas ES ekonomisko attīstību. Šīs attīstības sasniegšanai ir izvirzīti precīzi uzdevumi, kuri ir iedalīti trīs lielos blokos:
• ekonomiskā izaugsme: stabila makroekonomika un konkurētspēja;
• sociālā kohēzija: nodarbinātība un sociālā iekļaušanās;
• vides aizsardzība: ekoloģiski pieļaujama un efektīva dabas resursu izmantošana, piesārņojuma samazināšana.
Visi trīs bloki ir savstarpēji sabalansēti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Katrā blokā ir izvirzīti stratēģiskie mērķi dalībvalstīm un noteikti ES līmeņa pasākumi, kas jārealizē stratēģijas sasniegšanai. Latvija kā ES dalībvalsts ir uzņēmusies saistības realizēt Lisabonas stratēģiskos mērķus. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, Saeimu un sociālajiem partneriem izstrādājusi Latvijas nacionālo Lisabonas programmu. Šajā stratēģijas mērķu sasniegšanas programmā ir izvirzītas piecas prioritātes, no kurām dažas aplūkosim mūsu referāta gaitā. Šīs prioritātes ir:
1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana.
2. Zināšanu un inovāciju stimulēšana.
3. Investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana.
4. Nodarbinātības veicināšana.
5. Izglītības un prasmju uzlabošana.
Pie katras prioritātes ir identificēti galvenie uzdevumi, kā arī pasākumi, kas tiks veikti šo uzdevumu sasniegšanai Latvijā no 2005.-2008.gadam.

…