Katram pilsonim ir jāapzinās tās valsts vēsture pie kuras šis pilsonis pieder. Ne velti pamatskolās ir izveidots atsevišķs mācību priekšmets kā Latvijas vēsture, lai mūsu jaunatne zinātu par savu valsti pietiekami daudz, lai varētu nosaukt sevi par Latvijas pilsoni.
Lai arī tikai nesen svinējām Latvijas 90. gadadienu, varam secināt, ka šie 90 gadi kā valstij bija grūti. Lielāko daļu šo gadu Latvijas valsts bija okupēta, notika cīņas par neatkarību, notika cīņas par izdzīvošanu, kā arī cīņas par tautas lapklājību. Pati latvju tauta ir nesusi šo upuri virs savām galvām. Kā vienu no Latvijas valsts sargātājiem varu minēt tādu personību kā Kārlis Ulmanis. Šo personību atceras kā vienu no veiksmīgākajiem valsts vadītājiem latviskās kultūras veicinātājiem, kuru padomju vara slepus aizsūtīja uz Sibīriju un līdz pat šai dienai neviens nezina, kur Kārlis Ulmanis atrodas.
Referenduma laikā daži pilsoņi ejot uz vēlēšanu iecirkņiem, nebija pat nojausma, kas ir NATO, taču gāja, jo zināja, ka apvienība var nest mieru un saticību valstī. Ja mēs nopietni padomājam kāds tad laimīgas valsts noslēpums? Saticība, draudzība un protams miers valstī.…