Latvijas azartspēļu tirgus analīze un nodoklis

Mūsdienās cilvēku attieksme pret azartspēlēm ir ļoti dažāda. Kādam tas liekas ļoti naivu un psiholoģiski atkarīgu cilvēku prerogatīva, bet citiem tā ir lieliska iespēja iegūt lielus naudas līdzekļus ar laimes un īpašu prasmju palīdzību. Daži cilvēki izmanto azartspēles lai atbrīvotos no ikdienas rūpēm, sajust enerģijas un entuziasma paisumu. Svarīga loma ir arī azartam – spēcīgai emocijai, izsauktai ar kaislīgu aizrautu, ko lielākā vai mazākā pakāpē var izjust katrs no mums. Augsts pieprasījums pēc izklaides un spilgta emociju avota, radija azartspēļu biznesu, kas laika gaitā kļuva par atsevišķo un svarīgo nozari vairākās pasaulēs valstīs.
Vispirms uzsverams, ka iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm ir pārāk nekonkrēts apsvērums, tādēļ tas pats par sevi nav pietiekams atļaujas organizēt azartspēles izvēlētajā vietā neizsniegšanai. Šādos apstākļos azartspēļu organizēšana nebūtu iespējama nevienā vietā. Taču no likuma mērķa (komersanta intereses, no vienas puses, un iedzīvotāju intereses, no otras puses) neizriet likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust.
Tāpat ņemams vērā, ka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 7.punkts vispārīgi pieļauj tieši veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās ierīkot azartspēļu organizēšanas vietas, taču tām tad jābūt norobežotām un ar atsevišķu ieeju. Tātad likumdevējs pats šeit ir apsvēris, ka sabiedrības kustības liela intensitāte tomēr nav šķērslis azartspēļu organizēšanas vietas ierīkošanai. …