Latviešu baleta pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimta otrajā pusē, kad Rīgas Vācu teātrī sāka uzstāties ārzemju dejotāji un baletmeistari. 19. gadsimta otrā pusē un 20. gadsimta sākumā, viesizrādes Rīgā sniedz daudzi slaveni baleta mākslinieki - Dipors, Petipā, Lankere, vēlāk Preobraþenska, Pavlova, Fokini u.c.
Profesionāls latviešu balets sāk veidoties 1919. gadā, visciešākā veidā saistoties ar Latvijas Nacionālo operu. Sākotnēji tā ir neliela, apmēram 10 dejotāju grupa baletmeistara Valdemāra Komisāra (1899-1931) vadībā, kas piedalās operu inscenējumos ar atsevišķām dejām. (attēlā Nac. Operas Baleta trupa - 1925/26. gada sezona).
Doma par patstāvīgām baleta izrādēm rodas 1922. gadā, kad latviešu dejotāju apmācīšanai uzaicina bijušo Pēterburgas Marijas teātra baleta režisoru Nikolaju Sergejevu (1876-1951). Viņš iestudē pirmo baleta izrādi Latvijā - P. L. Merteļa "Veltīgo uzmanību". Pirmizrāde notiek 1922. gada 1. decembrī, titullomās - viesmākslinieki, bet pārējās lomās - latviešu dejotāji. Stabilu profesionālo pamatu Rīgas baletam dod bijusī Pēterburgas Marijas teātra soliste, baletmeistare un pedagoģe Aleksandra Fjodorova (1884-1972), kas Rīgā strādā no 1925. gada līdz 1933. gadam. Viņas vadībā baleta trupa izvērtās par respektējamu māksliniecisko kolektīvu, kura klasiskās dejas tehnika atbilda visaugstākajām prasībām. A. Fjodorova iestudēja lielu vairākcēlienu klasiskos baletus, stingri ievērojot akadēmiskās tradīcijas. Nozīmīgākie uzvedumi - "Gulbju ezers", "Apburtā princese", "Riekstkodis", "Dons Kihots" u.c.
…
