Latvijas balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā - novadu, pilsētu, galvaspilsētas un lauku balsojuma atšķirības

Ievads. Atgriešanās Eiropā. Tā 2003. gada 20. septembra tautas nobalsošanas par iestāšanos Eiropas Savienībā rezultātus raksturoja, gan Latvijas Republikas augsti stāvošās amatpersonas, gan citu valstu līderi, gan arī visi pārējie Latvijas iedzīvotāji, kas savu balsi atdeva par labu Latvijas dalībai šajā valstu saimē.
Saskaņā ar iedzīvotāju reģistra datiem 2002. gada 5. jūnijā Latvijā un ārvalstīs kopā reģistrēti 1 391 734 vēlētāji. Tautas nobalsošanā par iestāšanos Eiropas Savienībā piedalījās 1 007 351 dalībnieki, respektīvi, 72,53% balsstiesīgo. Par dalību šajā valstu saimē nobalsoja 66,96% pilsoņi, kamēr 32,3 % bija pret, savukārt 0,7% zīmju izrādījušās nederīgas. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka likuma projekts ir pieņemts tikai tad, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir nobalsojis par likuma projekta pieņemšanu.1 Tā kā 8. Saeimas vēlēšanās piedalījās 72,48 % balsstiesīgo, savukārt tautas nobalsošanā 72,35%, tad ir skaidri redzams, ka tautai nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts. Lai arī referenduma rezultāts kopumā ir vērtējams pozitīvi, bija novērojams krasi atšķirīgs balsojums atsevišķos novados un pilsētās. Tāpēc mans darba mērķis ir salīdzināt atšķirīgo balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā novados, pilsētās, laukos un galvaspilsētā. Kā arī pēc iespējas precīzāk minēt tos iemeslus, kas veido šīs balsojuma atšķirības. Darbā tiks iekļauts arī šī pēdējā referenduma balsojuma salīdzinājums ar pēdējām, respektīvi, 8. saeimas vēlēšanām. Darba gaitā tiks aprakstīti visu notikušie referendumi atjaunotajā Latvijas Republikā, tiks salīdzināta atšķirīgā balsošanas aktivitāte. Tāpēc galvenokārt manā darbā tiks izmantota informācija no dažādiem medijiem gan drukātajiem, gan arī no televīzijas, kā arī dažādi statistikas rādītāji novados, rajonos un pilsētās.
…