Latvijas brīvvalsts izveidošana 1918.gada novembrī

1.Neatkarīgas Latvijas valsts ideja
Pirmais latvietis, kurš izraudzījās politiska nacionālisma ideju kā galveno, kura būtu jāīsteno latviešiem bija Rietumeiropas preses izdevumos un trimdas sociāldemokrātu laikraksta „Latviešu Strādnieks” publikāciju autors Cīrihes universitātes valsts tiesību studiju tajā laikā students Miķelis Valters. Šo ideju izauklēja, pilnveidoja un īstenoja sociāldemokrāti, pateicoties savai nesalaužamajai ticībai un degsmei, vadot aiz sevis visus tos, kuri Latvijas valsts pastāvēšanas idejai ticēja un bija nesalaužami savā ticībā. Līdz ar pirmo Marksistisko pulciņu dibināšanu, 19. gadsimta 90. gadu beigās Latvijā aizsākās sociāldemokrātiskā kustība. Šīs latviešu organizācijas savās mītnes zemēs veidoja arī no Latvijas emigrējušie latvieši. 1899. gadā nodibināja Latviešu sociāldemokrātu savienību, 1902. gadā izveidoja Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju un 1903. gadā, apvienojoties vairākām sociāldemokrātu grupām, - latviešu sociāldemokrātu savienību. Kad 1904. gadā atsevišķas organizācijas apvienojoties, izveidoja pirmo latviešu politisko partiju – Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju, sociāldemokrātiskā kustība ieguva vienotu raksturu. Krievijas notikumi ietekmēja šīs kustības darbību un Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ietekmē Latviešu sociāldemokrātiskā partija iekļāvās tās sastāvā kā Latvijas sociāldemokrātija. Visā pasaulē – Briselē, Londonā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā, Dānijā, ASV un citur pastāvēja latviešu marksistu grupas un pulciņi, grupu biroji, komitejas un latviešu sociāldemokrātu kopējās organizācijas, kas ietilpa Latvijas Sociāldemokrātijas sastāvā. F. Cielēns, būdams trimdā Šveicē, 1915. gada oktobrī izstrādāja Latvijas politiskās autonomijas projektu. …