Latvijas budžeta sistēmas raksturojums vēsturiskā skatījumā

Kara krustugunīs 1914 - 1920

Vācu pārvaldes finanses

Vācu pārvalde Kurzemē un Zemgalē lika okupētajiem apgabaliem segt savus izdevumus. Vācu varas valdīšanas veidu izteiksmīgi raksturo žandarmērijas, t.i., policijas jātnieku uzturēšanas vajadzībām paredzētā summa, kas sastāda veselu trešo daļu no pārvaldes izdevumu kopsummas, pie kam klāt nāca vēl izdevumi policijas pārvaldei Liepājā. Žandarmu skaits katrā apriņķī 1916. gadā bijis 35 līdz 38 cilvēki. Skolām un ārstniecības nolūkiem, ieskaitot pat lopu ārstniecību, bija paredzēti tikai kādi 15% no izdevumu kopsummas. Vēl līdzekļi tika iedalīti galvenai pārvaldei, apriņku valdēm, pilsētas valdei Jelgavā, muitas un nodokļu valdei, reliģisko draudžu vajadzībām, tiesu pārvaldei, celtnēm, ceļiem un tiltiem.
Tāpat kā cara laikā, lielāko daļu no ieņēmumiem deva meži. Vēl ieņēmumus deva nodoklis no zemes, īres nodoklis pilsētās, tirdzniecības un rūpniecības nodoklis, muita, policijas ieņēmumi un tiesu ieņēmumi. Vācu pārvalde ne tikai uzlika iedzī-votājiem jaunus nodokļus, bet centīgi iekasēja vecos - krievu laika nodokļu parādus.…