Nobeigums
Pētījuma rezultātā esmu nonākusi pie trīs secinājumiem, kas atspoguļojās kā trīs, manuprāt, nozīmīgākie Latvijas preses posmi – PSRS nospiestības un cenzūras laiks, Atmodas laiks un žurnālistu dilemma, cīņas par brīvību un profesionāļu attīstīšanās Kā trešo varu nosaukt mediju turpmākās attīstības aspektu. Ir skaidrs, ka prese šobrīd sāk ieiet citās problēmu dimensijās – jaunas tehnoloģijas, komercializācija un daudzveidīgums. Preses brīvība ir relatīvs jēdziens arī mūsdienās. Tas, ka apspiestības laiki ir galā, un, ka presē pastāv vārda brīvība nenozīmē, ka mūsdienās presē nav nekādas kontroles vai cenzūras. Tā vienkārši izpaužas citā veidā un tiek vērtēta citādāk. Latvijas Avīzes redakcijas padomes priekšsēdētājs uzsver „Jebkura raksta akceptēšana publicēšanai ir kvalitātes kontrole. Cenzūra ir jātaisa, lai neskrietu tur, kur nevajag, jo ar ziņu aģentūras materiālu pilnībā nepietiek.” Presē ir jāvalda kontrolei, lai materiāls, kas tiek publicēts, būtu kvalitatīvs, taču pietiekami saturīgs un informējošs.
Preses nākotne – pastāvēs vai iznīks?
21.gadsimts nenoliedzami ir ienesis jaunas vēsmas medijos. Manuprāt, viens no galvenajiem jautājumiem ir tas, vai jauno interneta vietņu, informācijas devēju un tīklu straujā popularitāte neiznīdēs klasisko drukāto presi. „Interneta Latvijas ziņu portāli desmit gadu pastāvēšanas laikā no drukāta medija elektroniskās versijas līdzinieka kļuvuši par interaktīvu un multimediālu informācijas avotu. …