Mūsdienās putni kļuvuši par izplatītāko un sugām bagātāko sauszemes mugurkaulinieku klasi. Pasaulē ir 8600 putnu sugas. Latvijā reģistrētas 313 (ieskaitot caurceļotājus, ziemotājus un ieceļotājus); ligzdotāji ir apmēram 200 sugas.
Putnu klase ir atsevišķa mugurkaulinieku grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ar spalvām apaudzis ķermenis un spēj lidot, izmantojot spārnus.
Putniem raksturīgs viegls un stiprs skelets. Priekšējās ekstremitātes pārvērtušās spārnos. Pirksti (tie ir trīs) spārniem atrodas kopējā ādas pārvalkā; pirkstu kauliņu skaits pirmajam pirkstam—1 vai 2, otrajam—2 vai 3, trešajam—1. delnas daļas atsevišķie elementi ir mazkustīgi; tā visa kalpo par balstu galvenajām spārna spalvām—lidspalvām. Visas putna spārna daļas kustas tikai vienā plaknē, bet ādas krokas vēl vairāk ierobežo spārna kustību horizontālā plaknē. Šīs īpatnības nodrišina visu spārna daļu vienotu darbību.
Putna galvai ir knābis, ar kuru putns satver barību. Knābji putniem ir dažādi.
Zobu mūsdienu putniem nav. Barību putni sasmalcina ar knābi, saskaņojot knābja un mēles kustības, vai arī barība tiek sasmalcināta kuņģī.
Redze putniem lielākoties monokulāra, ļoti asa. Orientējoties lidojumā, redzei putniem ir vislielākā nozīme. Netālu aiz katras acs atrodas ar spalvām aizsegta dzirdes atvere, kuru no iekšpuses norobežo bungādiņu plēve. Dzirde putniem ir ļoti laba, it īpaši naktsputniem (pūcēm).
Barības iegūšanas veids putniem ir ļoti dažāds. Vairums putnu barību sameklē uz zemes, daži putni ķer kukaiņus gaisa vai uzmeklē tos zem koka mizas un čiekuros.…