Latvijas ekonomikas problēmas pēc neatkarības atgūšanas

Secinājumi
Izpētot Latvijas ekonomikas problēmas pēc neatkarības atgūšanas, secinājām, ka Latvijai šie 20 gadi nav bijuši viegli. To skārušas ne vien iekšējās problēmas, bet arī ārējie faktori, tādi kā, Krievijas un pasaules krīzes ietekme.
Sabrūkot Padomju Savienībai, Latvija saņēma veselu bagāžu ar dažādām ekonomiskām problēmām, no kurām nespējām izvairīties – zema ražošanas konkurētspēja un neatbilstība rietumu tirgiem, valsts pārvaldes sistēma un iepriekš iedibinātā kārtība, izglītības trūkums tirgus ekonomikā un finanšu jomā, kā arī pārmērīga liela atkarība no Krievijas. Tie bija iemesli, kas sākotnējo neļāva Latvijai ātri un veiksmīgi attīstīties. Šie un arī citi cēloņi varētu būt par pamatu Latvijai stagnācijai 90. Gadu sākumā.
Taču jauno valsti gaidīja arī citi izaicinājumu - Baku krīze, ko radīja par banku neapdomīgā rīcība, uzņēmu spekulatīvie darījumi un valsts neuzmanīgā kontrole par banku sektoru. Krievijas krīzi mēs izjutām lielā mērā tādēļ, ka Latvija bija samērā atkarīga no Krievijas tirgus. Kas ir pietiekami sāpīga mācība Latvijai.
Iespējams, ka Latvieši ir mācījušies no pagātnes grūtībām, taču var saskatīt līdzību starp šo laiku un 90. gadu sākumu, kad Bankas izsniedza kredītus gandrīz katram, tāpat arī valsts vērība nebija pietiekama arī šajā Pasaules ekonomiskajā Krīzē. Tā vien šķiet, ka jāpiekrīt teicienam: „mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties”.
Analizējot visas šīs ekonomikas problēmas, varam secināt, ka iemesls, tām ir gan vēsturiskie, gan cilvēciskie kā arī ārējie faktori, taču izšķirošie tomēr ir cilvēciskais faktors – valstsvīru izglītība, un prasme atrast īsto risinājumu katrai problēmai, kas ar atbilstošu rīcību var noteikt esošos riskus, minimizēt tos un izplānot Ekonomikas politiku tā, nenotiktu cīņa ar esošajām problēmām, bet lai notiktu izaugsme un pilnveide, kas nodrošina labklājību un pārticību valstī.

…