Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Brīvdabas muzejā sakrāti latviešu tautas dzīves pieminekļi. Visa pamatā ir mājas un citas senas lauku būves. Atnākot jaunākiem laikiem, tās novecoja un dzīvei kļuva nepiemērotas. Muzejā ēkas saglabātas un uzstādītas kā senāk – pa sētām un sakarībās, kādās bijušas Latvijas novados.
Zemnieku un zvejnieku mājās ir mēbeles un iedzīves lietas, klētīs iebūvēti apcirkņi, guļ miltu un grebju lādes. Vējdzirnavās var samalt graudus, bet amatnieku darbnīcās ir lietas, kas derējušas kalējam, podniekam vai kokamatniekiem. Nav aizmirsti stīpoti koka spaiņi pie akām, dievkociņi puķu dobēs un ozolu un liepu gatves, kas aizved līdz sētai. Arī lauku baznīciņās ir viss, kam bijis sakars ar luterāņu vai katoļu dievnamiem. Šķiet, darīts viss, lai muzejā būtu patiesa 18.-20.gs. sākuma Latvijas lauku dzīves aina. To restaurēt ikdienā palīdz amatnieku darbošanās un sētu saimnieces tautu tērpos. Arī bites muzeja dravā un klusums Juglas ezera krastā.
Šobrīd uz muzeja 80 ha zemes ir saglabātas 118 senceltnes. senākā ir 16. gs. 1 .pusē būvētā Bornes baznīca (110 objekts kartē). Ekspozīcijā un krājumā glabājas ap 144 tūkstošiem lauku dzīves etnogrāfisko priekšmetu. Uz muzeju pārvestas, bet neuzceltas ir vēl 19 senceltnes – ūdensdzirnavas, muižas kalpu mājas, skaistas klētis. …