Latvijas iekšpolitika un ārpolitika pēc neatkarības atgūšanas

Pēc 1991.gada 21.augusta, kad Latvija pasludināja neatkarīgas valsts atjaunošanu, sākās grūts darbs, lai panāktu ne tikai Latvijas neatkarības atzīšanu, bet arī lai šī neatkarība kļutu reāla. Bija jānostiprina valsts robiežas, jāveido diplomātiskās attiecības ar citām pasaules valstīm, jāievieš sava nauda, rūpniecība un lauksaimniecība jāpadara neatkarīga no Krievijas, jāizveido sava armija, jāpieņem jauni likumi. Visgrutākais jautājums bija Krievijas armijas izvešana no Latvijas teritorijas. Krievija to negribēja pieļaut.
Latvijā bija sacies pārejas laiks, kurš agri vai vēlu novestu pie pilnīgas valsts neatkarības. Latvijas Republikas Augstākā Padome, kuru vadīja priekšsēdē-tājs Anatolijs Gorbunovs, un Ministru Padome, kuru vadīja priekšsēdētājs Ivars Godmanis, bija pārejas laika varas un valdības iestādes. Tās nevarēja paplašināt pilsoņu loku, mainīt valsts Satversmi. Šajā laikā, nostiprinoties valsts varai un neatkarībai, veidojoties jauniem politiskajiem spēkiem, partijām, radās nepieciešamība sarīkot 5. Saeimes Vēlāšanas. Augstākā Padome pieņēma likumu par 5. Saeimas Vēlāšanām 1993.gada 5.un 6. jūnijā, kurā tikai ļatvijas pilsoņi vēlēja jaunu augstāko varu – Saeimu. 1993.gada 6.jūlijā 5. Saeima uzsāka savu pirmo darba dienu, bet 7.jūlijā ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas republikas prezi-
dentu.…