Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā

Ievads

2001. gada laikā Latvijai strauji virzoties uz priekšu ar iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā, arvien skaidrāk iezīmējas nepieciešamība apzināt visus ar dalību ES saistītos pienākumus. Viens no šādiem iespējamās dalības pienākumiem ir līdzdalība Kopienas budžeta finansēšanā. Tādam administratīvā ziņā sarežģītam veidojumam kā Eiropas Savienība arī budžeta process un maksājumu noteikšana sākotnēji liekas sarežģīta. Vai tā ir, to mēģināts aplūkot šajā darbā.
Pētījums aplūko Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu pusi. Dažādu šīs savienības priekšgājēju organizāciju darbības izdevumu segšanai parasti tika meklēti autonomi finansējuma avoti. Tādēļ arī šajā kontekstā vēl joprojām lieto jēdzienu pašu resursi un pašu resursu sistēma. Praksē tomēr šie Kopienas pašu resursi ir lielā mērā atkarīgi no dalībvalstu iemaksām. Nesenās sistēmas reformas vēl vairāk nostiprina tiešu dalībvalstu iemaksu lomu.
Latvijas saspringtās nacionālā budžeta situācijas sakarā rodas bažas, vai līdzdalība ES budžeta finansēšanā nebūs pārāk liels slogs mūsu budžetam. Katra gada faktiskās iemaksas ir atkarīgas no ilgstošas un grūti prognozējamas ES budžeta izskatīšanas procedūras, tomēr no vienas valsts pieprasītie līdzekļi pēc pašreizējiem principiem nevar pārsniegt 1,27% no šīs valsts kopprodukta. Paredzot ES izdevumu pieaugumu pēc jaunu dalībnieku pieņemšanas, no kā labumu varētu gūt arī Latvija, nāksies rēķināties, ka pieprasītais finansējums visticamāk būs tuvs šai robežai.
Pētījuma mērķis ir visaptveroši aprakstīt Eiropas Savienības budžeta darbības principus, galveno uzmanību koncentrējot uz budžeta ieņēmumu daļu. Praktiskie budžeta darbības un pašu resursu sistēmas atsevišķu sadaļu lieluma noteikšanas principi ir galvenais šajā darbā aplūkotais jautājums. Pilnīga izpratne par ES budžeta darbību ļaus justies droši par spēju pildīt saistības, ko valsts uzņemas, iestājoties šajā savienībā. Lai precīzi redzētu iemaksu veidošanās procesu, pētījums detalizēti aplūko iemaksu piemēru, prognozējot Latvijai sagaidāmos maksājumus.
Darba struktūra organizēta sekojoši: vispirms lasītājs tiek iepazīstināts ar Kopienas budžeta jomā lietotajiem jēdzieniem un budžeta darbības principiem. Seko ieskats pašu resursu sistēmas sadaļu būtībā, ilustrējot šos jautājumus ar grafisku katra resursa nozīmības attēlojumu. Visā aprakstā plaši izmantotas atsauces uz vēsturisku sistēmas attīstību. Bez atskata vēsturē daudzi pašu resursu sistēmas darbības principi šķiet dīvaini un nevajadzīgi sarežģīti.
Pēc vispārīgo principu apskata seko detalizēts maksājumu noteikšanas procedūras apraksts, kam seko aprēķinu piemēri. Aprēķinu piemēra ievadā aplūkoti izdarītie pieņēmumi un to ticamība. Saistībā ar pieņēmumiem analizēta iespējamā ES paplašināšanas ietekme uz darbībām, kuras pašu sistēmas ietvaros tiek apliktas ar nodokļiem. Aprēķinu piemērs beidzas ar konkrētu skaitlisko vērtību iegūšanu, kādas varētu izskatīties Latvijas iemaksas ES budžetā, izteiktas eiro un procentos no kopprodukta.
Pētījuma trešajā daļa analizēta iespējamā prognozes nenoteiktība saistībā ar varbūtējām pašu resursu sistēmas darbības problēmām un normatīvām izmaiņām. Šeit izklāstīti principi, kas tiek izmantoti pašu resursu izvērtēšanai, un saistībā ar tiem apkopota informācija par priekšlikumiem Kopienas budžeta ieņēmumu daļas uzlabošanai.
Ievietoto tabulu un pielikumu lasāmības atvieglošanai atsevišķi izdalīts izmantoto saīsinājumu un apzīmējumu apraksts. Tekstā iekļautas būtiskākās tabulas un aprēķini, lielākus materiālus atstājot pielikumā.
Pamatā pētījums balstīts uz Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta publikācijām. Prognožu iegūšanai izmantotas arī Komisijas Ekonomikas un finansu ģenerāldirektorāta prognozes un statistikas kompilācijas gan attiecībā uz esošajām dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm. Dažādi jautājumi par ES finansu rādītājiem ilustrēti ar datiem no ES oficiālo publikāciju biroja. Makroekonomisko datu novērtēšanai un prognozēšanai izmantoti dati arī no Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda. Tirdzniecības plūsmu analīze balstīta uz Pasaules tirdzniecības organizācijas statistikas izdevumiem.
Latvijas rādītāju analīzei izmantoti dati no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes publikācijām, kā arī Finansu Ministrijas gatavotie paskaidrojumi par budžeta likumu.


1. ES finansēšanas sistēmas apskats

1.1. Budžeta pamatjautājumu un jēdzienu izklāsts

Daudzi speciālisti, ieskaitot pašas Eiropas Komisijas darbiniekus, atzīst, ka Eiropas Savienības finansēšana ir ļoti komplicēts process. Tā labākai izpratnei apskatītie jautājumi papildināti ar vēsturiskām atkāpēm un informāciju par to, kā tā vai cita procedūra parādījusies Eiropas Savienības finansēšanas sistēmā. Arī daudzu lietoto jēdzienu nozīme ir specifiska un nepieciešams tos aplūkot sīkāk, lai novērstu iespējamos pārpratumus un padarītu vieglāku rakstītā uztveršanu.

1.1.1. Finansēšanas pamatjautājumi

Gan jēdzienu izklāsta sadaļa, gan vēlāk pie katra konkrētā jautājuma atsevišķiem jēdzieniem iekavās dots atbilstošais vārds angliski. Tas darīts, lai skaidri parādītu, kurš Komisijas terminoloģijā specifiski izmantotais vārds tiek apzīmēts ar konkrēto latvisko jēdzienu. Attiecībā uz tekstā sastopamiem saīsinājumiem skatīt sākumā ievietoto izmantoto saīsinājumu un apzīmējumu sarakstu.
Šajā darbā ir aplūkota Eiropas Savienības budžeta procedūru un sastāvdaļu attīstība ilgākā laika periodā. Daļu šī perioda Eiropas valstu savienība ir saukta par Eiropas Ekonomisko Kopienu, vēlāk par Eiropas Kopienu, un tagad mēs to pazīstam kā Eiropas Savienību. Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, tiks izmantota Eiropas Savienības tiesiskajos dokumentos izplatītā prakse visas šīs dažādi dēvētās valstu apvienības apzīmēt kā Kopienu, neatkarīgi no laika perioda, uz kuru apzīmējums attiecas. Tā kā sākotnēji tika izveidotas vairākas nošķirtas starptautiskās organizācijas, kuras Eiropā apzīmēja kā kopienas, piemēram, Ekonomiskā Kopiena, Ogļu un tērauda kopiena, utt., tad vienlīdz labi šeit var izmantot arī daudzskaitļa formu Kopienas. Darba ietvaros nav analizētas atsevišķo kopienu atšķirīgās finansējuma iezīmes, līdz ar to abi šie apzīmējumi izmantoti kā savstarpēji aizvietojami.
Eiropas Kopienu pašu resursus var definēt kā nodokļu ieņēmumus, kas atvēlēti Kopienām, lai finansētu tās budžetu, un tie tiek atvēlēti automātiski, bez attiecīgiem dalībvalstu iestāžu lēmumiem. Kopienas pašu resursi tiek noteikti, savākti, iemaksāti un kontrolēti saskaņā ar pašu resursu sistēmas noteikumiem.
Pašu resursu sistēma tika izveidota 1970. gadā un stājās spēkā līdz ar 1971. gada Kopienas kopbudžetu. Tā aizstāja iepriekšējo kārtību, kad Kopienu institūciju darbību finansēja dalībvalstu mērķmaksājumi (contributions). Laika gaitā šī sistēma ir vairākkārt modificēta: 1988., 1994. un 1999/2000 gados.
Eiropas Padomes Berlīnes sanāksmē (1999. gada martā) tika izlemts veikt izmaiņas Pašu Resursu sistēmā, un 2000. gada septembrī šajā sakarā tika pieņemts jauns Padomes lēmums (2000/597/EC, Euratom). Eiropas Komisija lēš, ka līdz jaunu valstu uzņemšanai šis lēmums jau būs pilnībā ieviests un darbosies. Turpmāk sniegtais pašu resursu sistēmas struktūras apraksts atbilst 2000. gada Padomes lēmumā noteiktajam.
Eiropas Kopienu pašu resursi sastāv no muitas nodokļiem, lauksaimniecības nodokļiem, cukura nodevām, ar pievienotās vērtības nodokli saistīta resursa un ar nacionālo kopproduktu saistīta resursa. Muitas nodokļi, lauksaimniecības nodokļi un cukura nodevas kopā tiek arī sauktas par tradicionālajiem pašu resursiem, jo ietilpst pašu resursu sistēmā kopš to izveides.

…