Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā

7. Padomju krimināltiesības Latvijā 1945.-1990.g. Periodā.
Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams kriminālsodu bārdzības pieaugums.To skaidroja kā pagaidu nepieciešamību,ievērojot pēckara apstākļus.Tā ar PSRS APP 1947.gada 4.jūnija dekrētu ''Par kriminālatbildību par valsts un sabiedriskā īpašuma izlaupīšanu'' un ''Par pilsoņu personiskā īpašuma aizsardzības pastiprināšanu'' tika noteikti sodi ar brīvības atņemšanu no 10-25 gadiem, a noziegums izdarīts bandā vai plašos apmēros.
Pastāvot staļiniskajai nāves nometņu sistēmai, tūkstošiem cilvēku gāja bojā arī bez nāves sprieduma pasludināšanas.To uztvēra uztvēra un populistiskos mērķos nolēma izmantot kompartijas funkcionāri.Tā ar PSRS APP 1947.gada 26.maija dekrētu Padomju Savienībā tika atcelts nāves sods(1950.gadā gan attiecībā pret Dzimtenes nodevējiem, spiegiem, diversantiem un bandītiem nāves sodu atjaunoja).Piecdesmitajos gados pēc J.Staļina nāves notika kriminālsodu liberizācija.
Jaunu posmu Padomju Savienības kriminaltiesībās ievadīja 1958.gada 25.decembrī apstiprinātie PSRS un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamati.Kopā ar pamatiem tika pieņemti vēl divi likumi: ''Par kriminālatbildību par valsts noziegumiem'' un ''Par kriminālatbildību par militāriem noziegumiem'', kas nemainītā veidā bija jāiekļauj savienoto republiku kriminālkodeksos.Šie likumdošanas pamati atmeta savu laiku pārdzīvojušos principus kriminālsodu interpretācijā , konkretizēja normu piemērošanas atpakaļejošo spēku un atbrīvoja krimināltesības no vienotai ''sociālistiskai'' sabiedrībai nepieņemamiem soda veidiem.
…