Latvijas koka izstrādājumu tirgus izpēte

Tirgus pētījums par Latvijas koka izstrādājumu nozari veikts, lai noskaidrotu šī tirgus raksturojošās pazīmes, identificētu un izvērtētu perspektīvākās Latvijas kokapstrādes tirgus nišas, kā rezultātā būtu iespējams pieņemt pamatotu stratēģisku lēmumu par sekojošo biznesa un mārketinga plāna izstrādi, kā arī ražošanas uzsākšanu.
Pētījuma īstermiņa mērķis ir, balstoties uz tirgus pētījuma „Latvijas koka izstrādājumu tirgus” datiem, veikt biznesa un mārketinga plāna izstrādi, kurā tiks apskatīti un izvēlēti efektīvākie investīciju, ražošanas un pārdošanas procesu risinājumi augstas pievienotās vērtības koksnes produkcijas ražošanas uzsākšanai.
Ilgtermiņā plānots veikt investīcijas, kā rezultātā varētu tikt uzsākta augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana. Šajā kontekstā, pētījuma ilgtermiņa mērķis ir, balstoties uz tirgus izpētes un investīciju plāna vērtējumu, uzsākt augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu Latvijā.
Pētījuma gaitā tika analizēta kokapstrādes attīstība Latvijā, raksturota esošā situācija valstī koksnes un koka izstrādājumu tirgus jomā, definētas galvenās problēmas un iespējamajiem risinājumi. Tika novērtēts šī brīža kokapstrādes rūpniecības tirgus apjoms un pieprasījums, apskatītas līdzšinējās tendences un perspektīvākās brīvās tirgus nišas. Eksperti sniedza savu vērtējumu par virzītājspēkiem koka izstrādājumu tirgū un iespējamajām koka izstrādājumu tirgus attīstības tendencēm nākotnē un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī izteica dažādus pieņēmumus un prognozes.
Izpētes procesā izmantotās pētnieciskās metodes ir sekundāro datu apskats, stratēģisko plānošanas u.c. dokumentu analīze, kā arī kvantitatīvās pētījuma metodes: intervijas un ekspertu vērtējums.

Industrijas apskats
Rūpniecība ir viena no nozīmīgām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. 2005.gadā rūpniecībā bija nodarbināti 17,3% jeb 179 tūkstoši no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Rūpniecībā ir augsti ražošanas pieauguma tempi - pieauguma tempi laika posmā no 1999. līdz 2005.gadam pārsniedza 19%. Šajos gados Latvijas rūpniecībai bija arī vieni no straujākiem pieauguma tempiem kandidātvalstu starpā.

Apstrādes rūpniecības, kurā ietilpst arī kokapstrāde, īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) 2006.gada pirmajā ceturksnī bija 17,4%. Lai arī salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu sākumu sakarā ar tautsaimniecības pārstrukturizāciju un pakalpojumu sektora straujo attīstību apstrādes rūpniecības īpatsvars ir sarucis (1995.gadā tas bija 22,9%), pēc Krievijas ekonomiskās krīzes 1998.gadā tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir nostabilizējies aptuveni 15% robežās.
Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides struktūrā 2005.gadā koksnes izstrādājumi aizņem 21% un mēbeles 4%. Savukārt koksnes izstrādājumu izlaides struktūrā zāģētā produkcija veido 13%, finiera un saplākšņu produkcija -1%, koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi -1%, gatavā koka tara - 1% un pārējie koka izstrādājumi - 1%.

Koksnes un koksnes produkcijas ražošana Latvijā pieaug gadu no gada. Tomēr jāatzīst, ka pārstrādātas produkcijas īpatsvars saražotās kokapstrādes produkcijā joprojām ir ļoti mazs. Kokapstrādes nozarē darbojas ļoti liels skaits mazu uzņēmumu, kuru ražošanas apjomi neļauj izpildīt lielus pasūtījumus, tādēļ nepieciešama sadarbības pasākumu īstenošana starp nozares uzņēmējiem. Kokapstrādes produkcijas ražošanu iespējams palielināt ne tikai apjoma, bet arī augstākas pievienotās vērtības produkcijas ziņā. Visvairāk uzņēmumu 38% ir zāģētavas, otrajā vietā ir mežsaimniecības 23%, tad mēbeļu ražošana 21%. Desmitā daļa uzņēmumu nodarbojas ar celtniecības un galdniecības izstrādājumu ražošanu, 3% taras un pārējo izstrādājumu ražošanu, tikai 1% plātņu un paneļu ražošanu
Koksnes apstrādes uzņēmumus var grupēt divās grupās – pirmapstrādes un tālākajās apstrādes uzņēmumos. Analizējot nozares saražoto produkciju, redzams, ka diemžēl pašlaik lielākā daļa produktu ir pirmapstrādes, tālākā apstrāde pagaidām izmanto nelielu apjomu no kopējiem pieejamajiem resursiem. Svarīga loma nozares veiksmīgai attīstībai ir gan saistītajām nozarēm, infrastruktūrai un pakalpojumu sniedzējiem un izglītībai un pētniecībai, kura nosaka attīstības kvalitāti.
Interviju laikā tika identificēti iemesli, „Kāpēc Latvijā ražotie koksnes produkti ir ar zemu pievienoto vērtību?” Rezultātā tika izdarīti secinājumi, ka galvenais iemesls zemajai pievienotajai vērtībai Latvijas kokapstrādes uzņēmumos ir stratēģiskās plānošanas trūkums uzņēmumā.

Koka izstrādājumu tirgus apskats
Meža nozare līdz šim ir bijusi viena no nozīmīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tās devums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir apmēram ~ 7,5 procenti. Meža nozares kopējās saražotās produkcijas vērtība 2005.gadā pārsniedza 1 miljardu latu (Ls 1060 miljoni). Koka un koksnes izstrādājumu ražošana ik gadu palielinās, piecu gadu laikā tā ir palielinājusies par vairāk kā 2 reizes, kā arī ir palielinājusies produktu ražošana ar pievienoto vērtību, ja 2000. gadā tie bija 20,4%, tad 2005. gadā jau 25,4% no kopējā produkcijas ražošanas apjoma.
Pēc NACE klasifikatora Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana pieder pie apstrādes rūpniecības nozares (D) Koka izstrādājumu ražošanas apakšnozares (NACE 1.1 - DD):
Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (NACE 1.1 - 20.1)

Tieši zāģētai produkcijai ir vislielākie produkcijas apjomi Latvijā. Tomēr industrija neattīstās koncentrēti vienā vietā, bet gan izejmateriālu tuvumā, kā arī balstās uz maza un vidēja mēroga uzņēmumiem. Pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībā, ir vērojams pieaugošs pieprasījums pēc šīs nozares produktiem, it īpaši būvniecības materiālu jomā. Tāpat ir vērojama arvien pieaugoša attīstība koksnes otrreizējās pārstrādes jomā.

Finiera lokšņu (finierskaidas un lobskaidas) ražošana, saplākšņa ražošana, līmēto plātņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana (NACE 1.1 - 20.2)

Plātņu materiālu ražošanā un eksportā dominējošo vietu ieņem saplākšņi, Latvijā to ražošanai galvenokārt izmanto bērzu. Saplākšņu ražošanas apjoms kopš 1993. gada ir trīskāršojies, bet saražotās produkcijas vērtība pieckāršojusies. Tas panākts galvenokārt palielinot pievienoto vērtību, jo koksnes kā izejvielas patēriņa apjomu īpatnējais patēriņš uz produkcijas vienību pēdējos gados nav pieaudzis. Saplākšņa galvenie tirgus sektori ir transporta industrija 30%, celtniecības industrija 30% un mēbeļu industrija 12% no kopējā realizētā saplākšņa apjoma. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs gadu laikā balstoties uz reģionālo resursu pieejamību bērza saplākšņa ražošanas apjomi pieaugs par 30%.
Līderpozīcijas bērza saplākšņu ražošanā visā Austrum un Centrāleiropā ieņem AS “Latvijas Finieris”, tā ir kļuvusi par vadošo saplākšņa un citu līmēto produkcijas veidu (mēbeļu detaļas, liekti līmētās sagataves) ražotāju un eksportētāju Latvijā.
Pēdējos gados Latvijā ir ievērojami attīstījusies drāzto finieru ražošana, savukārt kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanas īpatsvars kopš 1993. gada ir sarucis.…