Ievads
Pētot banku konkurētspēju ar nebanku kredīta piedāvātājiem, autoru grupa par pētījuma objektu izvēlējās hipotekāro kredītu, jo pašlaik hipotekārās kreditēšanas problēmas Latvijā ir kļuvušas īpaši aktuālas un minētais kredītēšanas veids ir kļuvis par nozīmīgāko kreditēšanas veidu un turpina vērienīgu izaugsmi.
Pēdējo gadu nekustāmā īpašuma tirgus “bums” plaši tika attīstījis hipotekāro kredītu piedāvājumu gan bankās gan nebanku sektorā un paralēli cenu kāpumu. Visticamāk, cenu attīstību ietekmē savstarpēji pretēji strādājoši faktori un to, kuru spēku pusē atradīsies pārsvars, rādīs laiks. No vienas puses, cenu kāpumu mūsu valstī uztur neapmierinātais pieprasījums jeb neliela dzīvojamā platība fonds uz vienu iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja Latvija divas reizes atpaliek no ES vidējā līmeņa. Likumsakarīgi augot iedzīvotāju algām, procentuāli lielāk aug arī cenas. Bet kā jau tika minēts, pieprasījums pēc dzīvojamās plātības palielinās. Tāpēc patērētajiem ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties kreditēšanas vietu. Šī darba pamatā ir hipotekāra kredīta piedāvātāju analīze, lai atrisinātu kredīta avota problēmu.
Hipotekārās kreditēšanas problēmu aktualitāti nosaka arī pašlaik lielais pieprasījums pēc ilgtermiņa finanšu resursiem. Kā uzrāda Latvijas Centrālās bankas ekonomisti, Latvijas ekonomikai strauji attīstoties arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc ievērojamām ilgtermiņa finanšu investīcijām ēku un būvju celtniecībai un pirkšanai, uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, zemes gabalu iegādei, dažādu rekonstrukciju projektu realizācijai utt. Kreditēšanas pieaugums vērojams visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos, bet “bums” valda hipotekārajā un mājokļu kreditēšanā. “Rezidentiem izsniegto kredītu apjomu attiecībā pret IKP Latvijas līmenis joprojām nesasniedz 60% (2004. gada dati). Šogad šis skaitlis varētu sasniegt 70%, bet, ja “bums” turpināsies tādā apjomā (protams, tautsaimniecībai augot adekvāti), tad mēs 2008. gadā varētu sasniegt apmēram 100% no Eiropas - no sava IKP. Tas būtu līdzvērtīgs IKP, bet joprojām krietni atpaliktu no eiro zonas vidējā līmeņa.”
Šobrīd jautājums par hipotekāro kreditēšanu ir kļuvis aktuāls, jo iedzīvotājiem ir palielinājies ienākumu līmenis un tādēļ viņi var lielāku savu ienākumu daļu veltīt jauna nekustamā īpašuma iegādei vai tā uzlabošanai.
Bet kas notiek Latvijas nekustāmā īpašuma tirgu? Nekustamo īpašumu cenu pieaugumu gandrīz vienmēr pavada izsniegto kredīta apjoma pieaugums, jo augošā nekustāmā īpašuma tirgū vairāk mājsaimniecības ir gatavas kreditēties , ka arī bankas un citi hipotekārā kredīta piedāvātāji mēdz atvieglot finanšu resursu pieejamību, jo izdevīgāks kredīta piedāvājums papildus palielina kredīta ņēmēju skaitu . Šāds kredīta skaita un resursu pieaugums izsauc pieprasījuma pieaugumu, vēl izteiktāku īpašuma cenu kāpumu un nodrošinājuma vērtības pieaugumu.
Viss augstāk minētais pamato hipotekārās kreditēšanas sistēmas aktualitāti un paskaidro autoru grupas izvēli to par pētījuma pamatu.
Šī pētījuma mērķis ir noteikt izdevīgāko hipotekārā kredīta piedāvātāju gan no finanšu puses, gan no noformēšanas kārtības puses, gan laika patēriņa puses starp trīm banku un nebanku vidējiem hipotekārā kredīta piedāvātajiem.
Lai panāktu darba mērķi autoru grupa izvirzīja sev galveno uzdevumu – veikt vispusīgo hipotekārās kreditēšanas sistēmas analīzi, un zem tā sekojošus apakšuzdevumus:
1. veikt banku un nebanku finanšu kritēriju hipotekārā kredīta izsniegšanai analīzi;
2. veikt nepieciešamo hipotekārā kredīta saņemšanai dokumentu salīdzinošo analīzi;
3. veikt laika patēriņa analīzi hipotekāra kredīta noformēšanai starp izvēlētājiem banku un nebanku kredīta piedāvātajiem;
4. veikt potenciālo klientu prioritāšu analīzi starp banku un nebanku kredīta piedāvātājiem;
5. izdarīt secinājumus.
Pētījuma objekts ir hipotekārās kreditēšanas piedāvātāji . Autoru grupa iedala tos divās kategorijās: banku hipotekārā kredīta piedāvātāji un nebanku hipotekārā kredīta piedāvātāji
Pētījuma priekšmets ir hipotekārā kredīta izsniegšanas nosacījumi trijos izvēlētajos banku un trijos nebanku iestādēs.
Pētījumā izmantotas metodes ir vispārpieņemtās ekonomiskās zinātnes kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, tai skaitā analīzes, loģiski konstruktīvās, statistikas un ekspertu vērtējumu metodes. Lai arī pielietotu statistiskas metodes, autoru grupa veica anketēšanu starp simts piecdesmit respondentiem gadu vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Anketa tika sastādīta ar nolūku noskaidrot, kādas prioritātes izvirza sev Latvijas iedzīvotāji, piesākoties hipotekārām kredītam.
Šīs lietišķais pētījums tika veikts 2006.-2007. gadā, atbilstoši minētās problēmas aktualitātes pieaugumam. Pētījuma veikšanai tika izmantoti pēdējie pieejamie statistiskie dati, kā arī cita aktuāla literatūra. Darba metodoloģisko pamatu veido Latvijas un citu valstu zinātnieku teorētiskās un praktiskās atziņas hipotekāras kreditēšanas jomā.
…
