Latvijas kultūras attīstība 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā

Zemnieku atbrīvošanai no klaušām un iespēja tiem izpirkt zemi un iegādāties mājas radīja lielu iedvesmu zemniekos. Īpaši Vidzemes un Kurzemes zemnieki sāka strādāt vaigu sviedros, lai varētu izpirkt savu zemi. Daļa zemnieku pameta zemkopību pavisam un kļuva par strādniekiem (topošajās rūpniecības, dzelzceļu, ceļu būvniecībā). Pieauga arī zemnieku tiesības pagasta valdē un pagasta tiesā. Viņi varēja kļūt par pagasta vecākajiem. Visā šā procesa rezultātā zemnieku turība pieauga – viņi varēja atļauties skolot savus bērnus augstākās skolās, kā arī iegādāties grāmatas un kalendārus. Jūrmalā zemnieki, kad Jūra bija aizsalusi un nebija jāveic lauku darbi – nodarbojās ar mežkopību, to ievēroji, Krišjānis Valdemārs (iepazinies ar vairāku Eiropas valstu pieredzi jūras transportā) aicināja uzsākt tālbraucēju burinieku būvi, un atvērt skolas, kuru beidzēji varētu vadīt kuģus ne vien Baltijas jūrā, bet arī uz kontinentu ostām. Šie visi apstākļi, kuri veicināja labklājības pieaugumu valstī, bija arī par iemeslu kultūras attīstībai, jo valstī, kur cilvēkiem ir nauda, lai izklaidētu sevi vajag arī tādu iespēju dot.…