Latvijas labējo partiju attieksme pret Lisabonas stratēģiju

Eiropas Savienība (ES) ir valstu savienība, kas nepārtraukti mainās, un ar savām izmaiņām nozīmīgi ietekmē arī notiekošo tās dalībvalstīs. Vienas no nozīmīgākajām plānotajām pārmaiņām ES ir Lisabonas stratēģija un tās reformu programma veselai desmitgadei.
Šobrīd ES ir nonākusi līdz pusceļam Lisabonas stratēģijas realizēšanā, taču diemžēl nevis padarītā darba un veikto reformu ziņā, bet gan tikai laika ziņā- ir pagājuši pirmie pieci gadi. Viss norāda uz plānotā izpildes kavēšanos, pārāk lēnu tempu un draudiem, ka ambiciozie ES mērķi varētu netikt sasniegti,1 tāpēc rodas jautājums, kāpēc tas tā notiek? Kāpēc dalībvalstis nespēj veikt šīs reformas pietiekami ātri un efektīgi?
Politiskās partijas ir visu politisko norišu centrā, un šāds process ir arī Lisabonas stratēģija. Tas nozīmē, ka nacionālo dalībvalstu politiskajām partijām arī ir sava zināma ietekme uz dalībvalsts darbību šajā reformu programmā. Tas tā ir ne tikai tāpēc, ka partijām ir sava ietekme parlamentā (Latvijā- Saeimā) vai uz vēlētājiem, bet gan tāpēc, ka arī valdības sastāvs nāk no partijām, un tieši valdība ir tā, kas visskaidrāk izrāda vai formē dalībvalsts nostāju, attieksmi konkrētos jautājumos. Šeit arī parādās tieša partiju ietekme.
Tā kā Latvijā pie varas ir vairāk labējās politiskās partijas, tad iespējams, ka tieši šo partiju aplūkošana palīdzētu izprast, kā šo partiju nostāja pret Lisabonas stratēģiju ietekmē Latvijas darbību tajā un līdz ar to arī Lisabonas stratēģijas kā tādas realizāciju, lai panāktu ES mērķus.
Metodoloģijas pamatā ir salīdzinājums, kura nozīme ir noskaidrot, vai līdzīgas politiskās partijas (Latvijas labējās politiskās partijas) vienādi attiecās pret vienu un to pašu nemainīgo faktoru (Lisabonas stratēģiju). Pateicoties šim salīdzinājumam, varēs noskaidrot, kādas ir šo partiju nostājas un kā tās varētu ietekmēt Lisabonas stratēģijas reformu veikšanu Latvijā.…