Latvija, Lietuva, Igaunija atrodas mērenajā klimata joslā, gada nokrišņu daudzums sasniedz 600 mm, vidējā gaisa temperatūra janvārī -8, jūlijā +18. Vēsais lietainais laiks ir labvēlīgs lauksaimniecības attīstībai.
Latvijā viens no dabas pamatresursiem ir zeme, aramzemes un dārzi aizņem apmēram ceturtdaļu Latvijas teritorijas, līdzīgi tas ir arī Lietuvā, savukārt Igaunijas dabas apstākļi lauksaimniecības attīstībai ir mazāk piemēroti. Igaunijā lauki ir stipri akmeņaini, apmēram pusi Igaunijas teritorijas aizņem purvainās un purvu augsnes.
No kopējās Latvijas platības lauksaimniecības ražošanai izmanto 22% jeb 1,4 milj.ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet Igaunijā izmanto apmēram 20% jeb 0,545 milj.ha .
Zemnieki Baltijas valstīs audzē liellopus, cūkas, mājputnus, graudus, kartupeļus, cukurbietes, linus, dārzeņus un augļus. Graudu ražība cnt/ha (2003) Latvijā bija 21,8, Lietuvā – 26,3, bet Igaunijā – 21. Graudaugu kopraža tk t (2003) Latvijā bija 932, Igaunijā 510, bet Lietuvā 1381, tātad Lietuvas rādītāji ir labāki par kaimiņvalstu, iespējams labāka klimata dēļ.
Cukurbiešu kopraža tk t Latvijā (2003) bija 532,4, Lietuvā – 904, kartupeļu ražība Latvijā – 739, Lietuvā – 1445, Igaunijā – 244. dārzeņu ražība Latvijā – 217, Lietuvā – 342, Igaunijā – 57,5. Salīdzinot šos lielumus, var labi saskatīt, ka Lietuvas galveno lauksaimniecības kultūru kopraža apsteidz Latvijas lauksaimniecības kultūras kopražu.
…