Dažādām valstīm ir atšķirīgas attīstības politikas prioritātes. Lai noteiktu valsts attīstības līmeni, vispirms jānoskaidro, ko nozīmē attīstība un kādus mērķus ir paredzēts sasniegt. Rādītāji, ar kuriem tiek vērtēta šo mērķu sasniegšana, var tikt izmantoti attīstības relatīvā progresa novērtēšanai.[ 3,13 ]
Lai noteiktu valstu attīstības līmeni, vajadzētu noteikt, cik efektīvi tā izmanto savu kapitālu. Taču šādi aprēķini ir ļoti sarežģīti, pirmām kārtām tāpēc, ka rodas grūtības dabas un cilvēciskā kapitāla novērtēšanā. Praksē šim nolūkam nosaka nacionālā kopprodukta ( NKP) vai iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu uz vienu iedzīvotāju. Šos rādītājus ir vieglāk aprēķināt, tie dod aptuvenu novērtējumu, ar kādu efektivitāti dažādas valstis izmanto savus resursus, un palīdz novērtēt relatīvo labklājības līmeni.[ 3,15 ]
1.1.Iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP, GDP-Gross Domestic Product) ir viens no korektākajiem preču un pakalpojumu izlaides rādītājiem, kas ir valstī gada laikā ražoto galaproduktu un pakalpojumu tirgus vērtība neatkarīgi no tā, vai ražošanā izmantoti valsts iedzīvotāju vai ārvalstnieku resursi. Ja tirgus vērtību mēra faktiskajās cenās, tad iegūstam nominālo IKP, bet ja pastāvīgās cenās, tad – reālo IKP. Pastāvīgo cenu aprēķiniem tiek izmantoti cenu indeksi – tirgus cenu izmaiņu rādītāji.
IKP izmanto arī kā starpvalstu ekonomiskā līmeņa salīdzināšanas instrumentu. Tas perfektāk nekā nacionālais kopprodukts (NKP, GNP-Gross Nation Product) atspoguļo integrētās valsts ekonomisko izaugsmi. Nacionālais kopprodukts ietver sevī tikai valsts pastāvīgo iedzīvotāju (rezidentu) un to firmu ražoto galaproduktu gan mītnes valstī, gan arī ārvalstīs. NKP raksturojas ar mazāku stabilitāti, jo tas ir daļēji atkarīgs no valsts rezidentu ārvalstu ienākumu plūsmas, kas var būt mainīga un brīžiem neatspoguļo rezidentu mītnes valsts ekonomisko stāvokli. Iespējams, ka tieši šie apstākļi nosaka to, ka arvien vairāk pasaules valstu orientējas uz iekšzemes kopproduktu kā valsts attīstības pamatrādītāju. Kopprodukta rādītāju aprēķini notiek uz Nacionālo kontu bāzes. Arī Latvijas statistika, sākot ar XX gadsimta pēdējo dekādi, izmanto nacionālo kontu sistēmu kopprodukta aprēķinos. Nacionālie konti ir vispusīgs informācijas avots.…
