Ievads
Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un maz pārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. Saskaņā ar IUCN (Starptautiskā dabas aizsardzības savienība) dabas aizsargājamo teritoriju iedalījumu nacionālie parki ietilpst II kategorijā.
Nacionālo parku izveides mērķi ir duāli - tie tiek izveidoti vienlaikus gan dabas aizsardzībai no cilvēka darbības, gan arī cilvēka iepazīstināšanai ar dabas vērtībām. Tas noved pie konflikta, jo piemēram populārākos dabas pieminekļus apmeklē tik liela tūristu plūsma, ka tie tiek degradēti un zūd šo pieminekļu sākotnējā vērtība.
Nacionālos parkus izveido, lai aizsargātu gan tajos esošās dabas un kultūras vērtības, gan arī lai izglītotu par šādu aizsardzību un tās nepieciešamību citur. Nacionālie parki kalpo arī rekreācijai un tūrismam. Izveidojot nacionālos parkus, tiek izstrādāti arī saistoši noteikumi parku apmeklētājiem, un tiem, kas parka teritorijā dzīvo un strādā.
Visbiežāk nacionālajiem parkiem ir sava administrācija, kas nodarbojas gan ar parka vērtību zinātnisko izpēti un popularizēšanu, gan arī ar parka pārvaldi un vērtību sargāšanu.
Nacionālo parku teritoriju izvēle dažādos pasaules reģionos atšķiras atkarībā no šo pasaules daļu īpatnībām, dabas aizsardzības nepieciešamībām un dabas aizsardzības tradīcijām. Raksturīga nacionālo parku īpašība ir to zonējums dažādās funkcionālajās zonās - citas zonas ir ar stingrākiem ierobežojumiem līdz pat aizliegumam tajās ieiet, citas - ar nelieliem ierobežojumiem. Tiek veidotas arī pieļaujamās tūrisma slodzes aprēķina metodes, kaut gan tās lielajā nacionālo parku vērtību daudzveidībā ir grūti piemērot.
Nacionālos parkus tradicionāli izveido ar valsts augstākā likumdevēja pieņemtu, īpašu likumu - Latvijā nacionālos parkus izveido, Saeimai pieņemot speciālu likumu katram nacionālajam parkam. Latvijā nacionālo parku administrācijas ir pakļautas Latvijas Republikas Vides ministrijai.
Lielai daļai nacionālo parku finansējumu savai darbībai kaut vai daļēji nākas gūt no pašu radītiem ieņēmumiem. Nacionālie parki cenšas gūt ienākumus no tūrisma, kā arī gūt ienākumus no parkā esošajiem dabas resursiem, piemēram, zema aizsardzības statusa zonās esošajiem mežiem (Latvijā nacionālajiem parkiem savā teritorijā vienlaikus ir valsts mežu apsaimniekotāja statuss).
…
