Ievads.
Es izvēlējos rakstīt par Latvijas zaļo un interesanto zonu, jo katram īstam latvietim būtu nepieciešams apzināties dabīgi izveidoto valsts rotu. Svarīgs fakts tēmas izvēlē bija arī tas, ka manas abas dzīvesvietas ir bijušas ļoti netālu no dabas parkiem, tie ir - Tērvetes dabas parks un Skaņā kalna parks. Šī ir arī interesanta tēma saistībā ar tūrismu, jo redzēt skaistākās vietas zemē, uz kuru ir aizbraukts - tūristu pienākums, savukārt mūsējais – tos zināt un izrādīt. Tā ir lieta, ar kuru mums būtu jālepojas visvairāk, bet mēs to nevaram, ja nezinām neko par to izcelšanos un atrašanos, tieši tādēļ arī rakstu par šo tēmu, lai to uzzinātu. Diemžēl es nevaru uzskaitīt visus nacionālos parkus šajā darbā, bet tādi, kuri ar kaut ko izcelsies noteikti tiks parādīti šajā darbā.
Nacionālie parki.
Nacionālie parki ir apvidi ar izciliem dabas veidojumiem, cilvēka darbības neskartu un maz pārveidotu ainavu vai cilvēka veidotu kultūrainavu, lielu biotopu daudzveidību, kultūras un vēstures pieminekļu bagātību. Nacionālo parku izveidošanas mērķis ir aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, vienlaikus veicinot tūrisma un vides izglītības attīstību. Tāpēc parkos ir izveidotas dažādas dabas zonas, kur katrai ir sava funkcija. Atsevišķās zonās cilvēka darbība ir aizliegta vai ierobežota, bet citās tiek veicināta kultūrainavas un tūrisma attīstība. [1.]
Gaujas nacionālais parks.
Domāju, ka ir vērts sākt ar Gaujas nacionālo parku, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī. Parka platība 91745 ha. Tas atrodas Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonos.
Gaujas nacionālā parka teritorijai cauri stiepjas Gaujas senleja 95,3 km garumā. Tas ir Gaujas ielejas krāšņākais posms, kas raksturojas ar lielu dabas daudzveidību un kultūrvēsturisko pieminekļu klātbūtni. Senlejas dziļums pie Valmieras ir 20 m, bet pie Siguldas 85 m. Platums vietām pārsniedz pat 2,5 km.
Gaujas nacionālā parka teritorijā dominē mežs, kas aizņem 47 % teritorijas. Galvenie meža augšanas apstākļu tipi ir damaksnis, mētrājs un vēris, vietām arī gārša. Aptuveni 6% aizņem purvi – nozīmīga daudzu putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī vērtīgas retu augu atradnes. [2.]
Krāšņas ir arī Gaujas pietekas, kuru skaits sniedzas pāri vairākiem simtiem. Tās veido krāšņu ainavu un labvēlīgus dzīves apstākļus daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. Vairāku pieteku krastos atsedzas smilšakmens klintis un dolomīti, vietām izveidojušās alas.
…
