IEVADS
“Šajā pasaulē nekas nav noteikts,
izņemot nāvi un nodokļus.”
Bendžamins Frenklins
Šajā darbā es gribētu izskatīt nodokļu sistēmas veidošanos Latvijā. Tādēļ nepieciešams izpētīt katrs nodokļu sistēmas veidošanās un attīstības posms, kā arī paši nodokļi. No paša sākuma nepieciešams parādīt, kas ir nodokļi, to klasifikācija, to elementi. Šajā darbā es izskatīšu arī nodokļu sistēmas veidošanās pamatprincipus, to veidus un nozīmi mūsdienās. Šim mērķim es izmantoju gan likumdošanu par nodokļiem, gan arī dažādu autoru grāmatas un pētījumus, kas veltīti šai tēmai. Šī tēma ir ļoti interesanta un īpaši svarīga valsts dzīvē. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta jebkurai nodokļu sistēmai, ir tās spēja veicināt valsts un sabiedrības labklājību, veicinot biznesa attīstību. Savā darbā es izmantoju 5 tabulas, 2 attelus un 11 grafikus, lai uzskatāmāk parādītu minēto nodokļu būtību.
Nodokļu izcelšanās vēsture ir tik pat sena, cik veca ir civilizācija. Jau verdzības un feodālajā iekārtā pastāvēja naturālā nodevu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.
Kā piemēru šim faktam varētu minēt citātu no A.Baloža grāmatas “Latvijas un latviešu tautas vēsture” :“ …kad zviedri pārņem Livoniju, zeme bja stipri izpostīta. 1624.gadā latviešu pusē 53% latviešu zemnieku sētu stāvēja tukšās – dažās draudzēs pat līdz 60 – 70%. Gan kara laikā, gan vēlāk zviedru pārvalde veica vairākas zemes revīzijas, lai noteiktu zemnieku nodokļu apmēru. Pārvalde šo notikumu uzkatīja par ļoti nozīmīgu, jo muižniecības un valsts ienākumi nāca no zemnieku nodevām un klaušām naudā un graudā. Vērtēšanas rezultātus ieraksīja tā sauktajā “vakas” gramatā (Wackenbuch), kur bija noteikts katras mājas nomas lielums, tāpat zemes lielums un labums. Arī katras mājas saimnieks saņēma savu “vakas” grāmatiņu. Piezīmes rāda, ka laikā no 1624. – 1630.g. 65% zemnieku lauku māju tika apliktas ar 5 klaušām nedēļā un 30% - ar 3 klaušām.”
Zviedru – poļu kara laikā ieviesa jaunu nodevu “staciņu” karaspēka uzturēšanai, ko pēc tam pārvērta par pastāvīgu valsts nodevu.
Atšķirība no mūsdienām un tiem laikiem ir tā, ka tagad ar nodokļiem tiek aplikti nevis tikai zemnieki, bet visi, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES RAKSTUROJUMS LATVIJAS REPUBLIKĀ
Uzņēmējdabības vides uzlabošana valstī ir viens no galvenajiem valsts ekonomisko reformu uzdevumiem, ka arī tās ekonomiskās attīstības priekšnoteikums. Tas nav tikai kāds valsts institūciju īstenotu pasākumu kopums, bet gan kompleksas un ilglaicīgas politikas galarezultāts.
Latvijas tautsaimniecībā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanos sākās pāreja no plāna saimniecības uz tirgus ekonomikas saimniecību. Šis process izraisījis dažādas izmaiņas ekonomiskajā situācijā.
Nodokļi ietekmē uzņēmējdarbības finansiāli – ekonomiskos rādītajus, tāpēc tiem ir liela nozīme plānojot uzņēmuma vadību. Katram uzņēmumam, kurš darbojas Latvijas Republikas (turpmāk – LR) teritorijā, ir jārēķinās ar valsts prasībām attiecībā uz nodokļu iekasēšanu. Lai izvairītos no neskaidībām ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID), ir jāprot pareizi aprēķināt, deklarēt, ieturēt un pārskaitīt nodokļus valsts budžetā.
…
