IEVADS
Latvija jau kopš seniem laikiem ir bijusi saistīta ar jūru, kuģiem un preču tranzītu. Latvijas ostas savu nozīmību gadu gaitā nav zaudējušas, tās joprojām sekmīgi pilda savu pamatuzdevumu- būt par vārtiem starp jūru un sauszemi. Ostas ir loģistikas ķēdes viens no galvenajiem elementiem, tā sekmē ne tikai ostas pilsētas, bet veselu reģionu ekonomisko attīstību, līdz ar to ostu loma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā arvien palielinās.
Latvijā darbojas trīs lielās ostas- Rīga, Ventspils un Liepāja un septiņas mazās ostas- Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta un Lielupe, kuras izvietotas gar visu Latvijas jūras robežu.
Lielās ostas nodarbojas galvenokārt ar tranzīta kravu apstrādi- tajās tiek pārkrauti aptuveni 80% caur Latviju transportēto kravu. Galvenās priekšrocības ir neaizsalstošās ostas. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un labi attīstīta infrastruktūra ļauj labi apstrādāt kravas, kas pienāk pa dzelzceļu, jūru un sauszemi.
Šajā kursa darbā es izvēlējos izpētīt lielo ostu attīstības gaitu.
Darbā mērķis: Izpētīt Latvijas lielāko ostu (Liepāja, Rīga, Ventspils) attīstības gaitu.
Darba uzdevumi:
1. Galvenās ostas īpašības, attīstības stāvoklis
2. Izpētīt pārvadājamo kravu un sniegto pakalpojumu sortimentu katrā ostā.
3. Projekti un to finansējums.
1. LIEPĀJAS OSTA
Liepājas osta ir viena no Latvijas trīs lielākajām ostām, viens no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā. Tā ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sastāvdaļa, kas ostai nodrošina brīvostas statusu, ļaujot to attīstīt par nozīmīgu loģistikas un tranzīta centru.
Liepājas ostai ir salīdzinoši lielas iespējas attīstīties tieši uz pagaidām neapgūtās teritorijas bāzes. Ne tik tālā nākotnē Liepājas osta un ar to cieši saistītā Liepājas speciālā ekonomiskā zona varētu kļūt par vienu no jaunāko tehnoloģisko un loģistisko risinājumu punktiem Latvijā.
2008. gadā Liepājas ostā pārkrauti 4.2 miljoni tonnu kravu. 44% no Liepājas ostas kravu apgrozījuma bija beramkravas (galvenokārt labība un labības produkti, koksnes šķelda un kūdra); 22% - lejamkravas, no kurām aptuveni 65% bija naftas produkti. 34% no Liepājas ostā pārkrautajām kravām 2008. gadā bija ģenerālkravas - galvenokārt kokmateriāli un melnie metāli.
Kopš 2008. gada novembra Liepājas ostā ir atjaunota prāmju satiksme, nodrošinot regulārus kravas – pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja – Trāveminde.
1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
„Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” 3.pants nosaka, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.
…
