Blakus Valdemāram stāv Juris Alunāns, sevišķi kā latviešu nacionālās dzejas nodibinātājs. Šo darbu viņš pa galvenai tiesai strādā, darbodamies savrup, vientulībā, vēl nebūdams sakarā ar Valdemāru. Tiklīdz viņš iepazīstas ar šo un dabū no viņa iespaidus, viņš atmet dzeju un top viņam par sajūsminātu biedri sabiedriskas darbības un avīžniecības laukā. Ar visu to Alunāns paliek vairāk garīgs darbinieks.
1) DZĪVES GAITA. Alunāna dzimtene ir Kalsnava Vidzemē. Kalsnavas Alunānu mājās bija Jura tēvs Andrievs ilgus gadus par saimnieku. Vēlāk viņš pārgāja par nomnieku uz Jaunkalsnavas muižu. Še dzima Juris (pēc kristāmās zīmes Gustavs Georgs Frīdrihs) Alunāns (Allunan) 13. (1.) maijā 1832. g. Jurim stāvēja kūmās četri mācītāja Dēbnera ģimenes locekļi, bez tiem starp citiem vācu rakstnieka Lenca māsa Anna. Juris bija savu vecāku priekšpēdējais bērns.
Andrieva Alunāna bērni bija: Pēteris, Minna, Jūlijs (ierēdnis Jelgavā, vēlāk pagastskrīveris), Edvards (saimnieks Sesavas Kaujos), Jūlija, Juris un Indriķis. Vecākais no viņiem, P ē t e r i s ( 1821-1903), Mazsesavas nomnieks, bija rosīgs sabiedrisks darbinieks Jelgavā, sevišķi Latviešu un Lauksaimniecības biedrībā. Pa lielākai daļai viņa darbs ir Jelg. L. b. Rakstniecības nodaļas rakstu krājumi. No viņa bērniem tikuši pazīstami latviešu literatūras un kultūras laukā: Ādolfs A., latviešu teātra tēvs, Nikolajs A., mūzikas mākslinieks, Teodors, tulkojis dažus romānus un lugas (Kāds brīdis kantorī, Neaicināti viesi). Viņa meitu Luīzi apprecēja dzejnieks Vensku Edvards (Skujenieks); pēdējo bērni ir dzejniece Biruta Skujeniece un rakstnieks Marģers Skujenieks. - Jaunākais Andrieva A. dēls I n d r i ķ i s (Heinrihs) studēja Maskavā, Tērbatā, Pēterpili filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Viņš sešdesmitos gados rakstīja krievu laikrakstos dažus rakstus par latviešiem un bija no 1864. g. par Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieku. Vēlāk viņš tulkoja dažus krievu rakstnieku darbus latviešu valodā (Gogoja Revidentu, Ostrovska Pašu ļaudis - gan izlīgsim). 1873. g. viņš nometās Jelgavā par grāmattirgotāju un apgādnieku. Viņš izdevis dažus ievērojamus latv. literāriskus darbus, to starpā sava brāļa Jura Dziesmiņu pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un Dziesmiņu otru daļu, Kaudzīšu Mērnieku laikus, Kaudzītes Matīsa sakopotās Dzejnieku labdienas. - Jura Alunāna t ē v u A n d r i e v u ( 1797-1861) Ādolfs A. raksturo kā nopietnu vīru, kura vaibstos viņš neatceras redzējis smaidus un jautrību. Viņš bija noteikts katrā lietā; ko viņš atzinis par derīgu, no tā viņu neviens nav varējis atrunāt. Nepiekusis viņš rūpējās par savu bērnu izglītību un labklājību. Lai bērniem būtu vieglāk no Kalsnavas Rīgā skolas apmeklēt, viņš uzcēla Rīgā pats savu nameli. - Jura m ā t e E d e, vēlāk saukta H e d v i g a bija čakla saimniece un sirsnīga māte saviem bērniem. Lai pēc vīra nāves sagādātu līdzekļus jaunāko bērnu izglītošanai, viņa uzņēma uz renti dažus krogus.
Mazs būdams, Juris Alunāns stipri vārguļoja un darīja ar to lielas rūpes savai mātei. Kad viņam bija 7 gadi, viņa tēvs pazaudēja ugunsgrēkā visu mantu. Vēl arī neraža piespieda viņu aiziet no Kalsnavas. Ap Jelgavu jau dzīvoja daži Andrieva vecākie dēli. Andrievs uzņēma Jelgavas tuvumā zaļumu vietu, Zorgenfreija parku līdz ar viesnīcu. Juris apmeklēja no 1847. g. Jelgavas apriņķa skolu un no 1849. g. Jelgavas ģimnāziju, kuras kursu beidza 1854. g. beigās. Ar skolas mācībām viņš ciešāk nodarbojās tikai īsi pirms eksāmeniem, bet lielāko daļu laika pavadīja, pastāvīgi caurām naktīm nodarbodamies ar literatūru, dzeju, valodām. Allaž viņš divi nedējas no vietas sasēdēja savā istabā, ne soli nesperdams no savas sētas. Viņš iepazinās ar grieķu, romiešu, vācu, krievu klasiskajiem rakstniekiem, pētīja latviešu valodu, iedziļinādamies latviešu valodniecības rakstos, kas plašāk bija pieejami Latv. literāriskās biedrības Magazinās.
Jelgavā skolodamies, Alunāns nav nācis tuvākos sakaros ne ar kādiem 1 biedriem. Gan tanī laikā mācījās Jelgavas ģimnāzijā arī Krišjānis Barons, bet kādu klasi zemāk. Reiz tomēr Barons nogājis Alunāna dzīvokli, bet atradis to piepīpotu un nesastapis tanī savu skolas biedru. Ģimnāzijas apmeklēšanas laikā radās ar maz izņēmumiem Alunāna Dziesmiņas: Pie tām viņš strādāja neapnicis, savu brāļu un kādas radinieces cik necik pabalstīts. Turpretī no sava tēva, kas bija praktisks cilvēks, viņam vajadzēja nodarbošanos ar dzeju un latviešu valodu rūpīgi slēpt.
…
