Latvijas teritorijā pašvaldību pirmssākumi meklējami pilsētās. Latvijas vecākā pilsēta Rīga dibināta 1201.gadā, kad toreizējās Latvijas teritorijas pilsētās augstākais varas orgāns bija rāte. Pirmais pašvaldību likums, kas darbojās Latvijas teritorijā , attiecās nevis uz pilsētām, bet uz lauku teritoriju. 1866.gadā Aleksandrs II apstiprināja likumu par pagastu pārvaldi Baltijas guberņās, kurās bija paredzēta mazāko pagastu, kuros vīriešu skaits nepārsniedz 200, apvienošanu. Likumā bija paredzētas arī pagastu varas un pārvaldes institūcijas – pagasta sapulce, vietnieku pulks, pagasta vecākais ar palīgiem un pagasta tiesa. Pilsētās vara bija sadalīta starp pilsētas vēlētāju sapulci, domi un valdi ar pilsētas galvu priekšgalā. 1917.gadā Krievijas pagaidu valdība pieņem likumu, kas paredzēja domes ievēlēšanu vispārīgās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās, bez mantas cenza un dzimumu diskriminācijas.
Satvermes sapulce 1922.gadā pieņēma “Likumu par pagastu padomes vēlēšanām” un “Likumu par pagastu pašvaldībām”. Šie likumi ar atsevišķiem papildinājumiem un izmaiņām noteica pagastu pašvaldību darbību visā turpmākajā pirmās Latvijas republikas laikā. Likumā par pagastu pašvaldībām bija noteikts, ka pagastu pašvaldības lietas pārzina padome, valde un revīzijas komisija.
Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā 1940.gadā un arī vācu okupācijas laikā ( 1941.- 1945.gadā ) par reālām pašvaldībām nevarēja būt ne runas. Arī visā pēckara periodā , kad Latvija bija PSRS sastāvā , nebija īstu pašvaldību, lai arī formāli iedzīvotāji ievēlēja vietējās padomes uz 2,5 gadiem, un to koleģiālais izpildu un rīcības orgāns bija izpildkomiteja, ko veidoja priekšsēdētājs, viņa vietnieki, sekretārs un locekļi.
1998.gadā jau sāka veidoties konkurence padomes vēlēšanās starp Latvijas Tautas fronti un PSRS prokomunisma režīma aizstāvjiem. Bet jau 1990.gadā Latvijas PSRS Augstākā Padome pieņēma 3 likumus par rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldībām, kas paredzēja padomju prezidiju un izpildkomiteju izveidi, bet jau 1991.gadā tika pieņemts jauns likums, kas šīs institūcijas likvidēja, savstarpējo nesaskaņu dēļ, tajā pašā laikā izveidojot pagasta valdes , kā izpildinstitūcijas pagastos.
1992.gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome, Ministru Padome un Latvijas Pašvaldību savienība uzsāka pašvaldību reformu, kuras galvenais mērķis bija tālāka valsts varas un pārvaldes demokratizācija un decentralizācija, pašavaldību atbildības palielināšana pār tām uzlikto funkciju izpildi un iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, kā arī plaša iedzīvotāju iesaistīšana pašavaldību darbībā.…
