Latvijas reģionu attīstības salīdzinošā analīze

SECINĀJUMI
• Latvijas Republika tiek iedalīta piecos plānošanas reģionos – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos. Kopējā platība ir 64562 km². Uz 2011. gadu Latvija tiek sadalīta 110 novados. Kopējais pilsētu skaits sastāda 76 vienības, bet iedzīvotāju blīvums ir 34.5 cilv./1km².
• Katru Latvijas reģionu atsevišķi veido tā kultūra (etniskais sastāvs, dialekts, kultūras mantojums, tradīcijas), kopumā veidojot, vienotu valsti, kam ir kopīgs materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, kas veido iedzīvotāju kopējo noskaņu un piederību savai valstij.
• Latvijas reģionu vidū pastāv lielas disproporcijas – gan demogrāfiskās, gan ekonomiskās, gan sociālās. Reģioni, kuri ir labākā attīstības līmenī par pārējiem, pulcina sevī lielāko skaitu Latvijas iedzīvotāju, tajos investē lielākas naudas summas, iedzīvotāji saņem lielākas algas, un ir vairāk sociāli nodrošināti.
• Platības ziņā Vidzemes reģions ir Latvijā lielākais (15246 km²), bet mazākais ir Rīgas reģions (304 km²). Pēc iedzīvotāju skaita, reģionu sadalījums ir krasi atšķirīgs. Rīgas reģions ir visvairāk apdzīvotais Latvijā (2303 cilvēki uz km²), savukārt Vidzemes reģions ir mazāk apdzīvotais (15.2 cilvēku uz km²), kas ir viens no galvenajiem iemesliem reģionu nevienmērīgai attīstībai.
• Rīgas reģionā ir lielākais saražotā IKP īpatsvars, kas veido teju pusi no kopējā valsts saražotā IKP, attiecīgi tālāk seko Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģioni.
• Starp Latvijas reģioniem ir vērojams nevienmērīgs investīciju pieplūdums. Attīstītākajos Latvijas reģionos tiek investēti lielāki naudas līdzekļi, kas pastiprināti sekmē to straujāku izaugsmi, tajā pašā laikā mazāk attīstītajos reģionos tas izraisa vēl lielāku iedzīvotāju izbraukšanu, graujot šī reģiona kā demogrāfisko, tā ekonomisko situāciju. Izteiktākais apdalītākais reģions ir – Latgale.
…