Valsts suverenitāte - specifiska valsts varas kvalitāte, tas neatkarības augstāka pakāpe un pilnībā visā valsts teritorijā savu funkciju realizēšana gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Valsts varai pieder kompetence atrasties pāri citām kompetencēm valstī, tai pieder izšķirošais pārākums arī teritoriālās virskundzības aspektā.
Valsts suverenitātes jēdziens ir piemitis jau pirmajām organizētajām ļaužu savienībām, kuras, spriežot pēc tagadējiem uzskatiem, varētu saukt par valstīm.
Šīs pirmās valstis radās, kad sīkākas ģintis apvienojās, radīja pastāvīgus valsts orgānus un izveidoja savas noteiktas valstis un noteiktu valsts iekārtu. Šādu valstu svarīgākie uzdevumi bija patstāvības nodibināšana un aizsargāšana, savas neatkarības nodrošināšana pret citām līdzīgām valstīm. Šāda patstāvības noorganizēšana pret citām valstīm sevī ietvēra suverenitātes jēdzienu[10,56].
Pamatojoties uz Aristoteļa aizstāvju domām, senajā Grieķijā jēdziens valsts suverenitāte esot bijis pazīstams ar vārdu valsts pašpietiekamība, kas nozīmējis valsts patstāvību saimnieciskajā ziņā.
Suverenitātes princips neieņēma būtisku vietu klasiskajās senatnes valstīs pamatojoties uz to, ka nepastāvēja daudzas konkurējošas politiskās varas. Labvēlīgāki apstākļi valsts suverenitātes jēdziena izveidošanai un ieviešanai teritorijā radās viduslaikos, kad noritēja daudzas asas cīņas starp vairākām konkurējošām varām, un arī tas, ka feodālajā iekārtā izveidojās politisko varu pakāpeniska uzbūve. Konkurējošās varas vispirms bija laicīgā un garīgā.
Cīņas starp šīm varām nenotika tikai ar ieročiem, bet arī ar savām teorētiskajām idejām, tādejādi pamatojot vienas politiskās varas pārākumu pār otru. Šajā momentā ari radās suverenitātes kā augstākās varas jēdziens. Tomēr šāds suverenitātes jēdziens tajā momentā tika vairāk pielietots pie valdniekiem, kur liela loma bija personīgajām attiecībām starp dažādu pakāpju valdniekiem, kuri tādējādi aizsedza aiz viņiem stāvošās valstis. Vairāk vai mazāk šāds suverenitātes jēdziens bija sastopams absolūtajās monarhijās, kas pastāvēja 17.-18.gs.
Šādā veidā agrākais suverenitātes jēdziens tika dalīts divos jēdzienos: valsts suverenitāte un valsts orgāna suverenitāte [7,93].
Šis vecais valsts suverenitātes jēdziens ir izteikts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" - demokrātiska suverēna republika.
Kursa darba mērķis – apskatīt un izanalizēt Latvijas Republikas kā suverēnas valsts pozīciju Eiropas Savienības sastāvā.
Lai sasniegtu kursa darba mērķi, ir nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
noteikt suverenitātes jēdzienu;
izskatīt kas notiek ar suverenitātes ierobežošanu Eiropas Savienībā;
izanalizēt Eiropas Savienību kā valsts tiesisku kategoriju;
noteikt Latvijas vietu Eiropas Savienībā un, analizējot svarīgus Eiropas
Savienības tiesību dokumentus, noteikt vai parādīt iekšējās un ārējās suverenitātes zaudējumu iezīmes;
analizējot kompetenču sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, secināt par Latvijas suverenitātes apjomu kā Eiropas Savienības dalībvalsti.
Pētīšanas objekts valsts suverenitāte kā zinātniskais jēdziens un konstitucionālais princips.
Pētījumu priekšmets – Latvijas Republikas suverenitāte Eiropas Savienības sastāvā.…
