Laika periods no 1920. – 1940. gadam bija ļoti nozīmīgs Latvijas vēsturē, jo tikko, 1918. gadā Latvija ieguva neatkarību, un šajā laikā tika sākta intensīva Latvijas tautsaimniecības atveseļošana. Pamazām Latvija sāka attīstīties kā neatkarīga valsts, jo 1920. gadā arī Krievija atzina Latvijas neatkarību de iure un tā sāka veidoties par demokrātisku republiku. Latvijas valsts atjaunošana bija jāsāk no nulles, jo karš bija atnesis postu un nāvi, tāpēc gan rūpniecība, gan lauksaimniecība bija apstājusies. Šis periods ir ļoti interesants tieši ar to, ka tajā Latvija pašas spēkiem atjaunoja valsti, jo neviena cita valsts nepiedāvāja naudu vai citādu atbalstu tās attīstībai. Personīgi es uzskatu, ka šis periods ir kā piemērs, ko vajadzētu ņemt mūsdienu situācijā, jo tas pierāda, ka nekas nav neiespējams un, ka, tomēr, „mazs cinītis gāž lielu vezumu”. Politiķi pašaizliedzīgi un ar atdevi mēģināja celt Latvijas labklājību, nedomājot par savējo. Šis periods ir spilgts piemērs, pēc kā vajadzētu vadīties mūsdienu politiķiem, un nebūt tik egoistiskiem.
Šajā referātā es vēlētos pievērst uzmanību Latvijas ekonomiskajai, politiskajai un sociālajai sfērai, to izveidei un attīstībai. Tiks izmantoti 3 literatūras avoti un tie analizēti attiecīgi par katru no šīm sfērām.…