Pārsvarā katrai patstāvīgas valsts tautsaimniecībā, lai varētu normāli norisināties saimnieciskie procesi, pastāv sava nacionālā valūta, ar kuras palīdzību tiek veikti maksājumi, norēķini kā arī citas operācijas kā valsts tā arī ārpus tās robežām. Katrai saimnieciskai vienībai ir svarīgi zināt un būt drošai, ka nauda ar kuru tā veiks sainieciskos darījumus būtu stabila, kas savukārt veicinātu tās veiksmīgu saimniecisko darbību. Savukārt šādu apstākļu nodrošināšanā ir ieinteresēta valsts, lai tādā veidā veicinātu ekonomikas attīstību valstī. Tādejādi gan valsts, gan uzņēmumi un privātpersonas ir ieinteresētas, lai nacionālā naudas vienība būtu pēc iespējas stabilāka vai arī tās svarstības būtu vieglāk prognozējamas.
Ar naudas svārstibām saprot savstarpēji attiecināto dažādu valūtu (novērtējot pēc attiecīgo valūtu seguma un pirktspējas) savstarpējās svārstības. Šīs svārstības var izsaukt dažadi ekonomiski notikumi (piemēram: ceļas valsts iekšzems kopprodukta līmenis straujāk nekā citās valstīs, līdz ar to šīs valsts nacionālā valūta būs vērtīgāka). Šo notikumu sekmīga analīze, dod iespēju saimnieciskām vienībām veiksmīgi paredzēt valūtu svārstības.
1993. gada februāra beigās Latvijas Republikā valūtu tirgū, notika straujas pagaidu nacionālās valūtas LVR (Latvijas Republikas rublis) svārstības, kuru rezultātā iestājās panika valūtas tirgū, kas būtiski ietekmēja esošo ekonomisko situāciju Latvijas ekonomikā.
Šajā darbā tiks apskatīta un pētīta valūtas krīze Latvijas Republikā 1993. gada februārī.
Darbā izvirzīto mērķu sasniegšanai veicamie uzdevumi:
pamatojoties uz ekonomisko literatūru, statistiskiem datiem un publikācijām analizēt un pētīt Latvijas Republikas 1993. gada februāra valūtas krīzes cēloņus;
pamatajoties uz veiktiem pētījumiem, vaikt secinājumus par to kā šī valūtas krīze ir ietekmējusi uzsākto naudas reformu valstī.
Pētījuma avoti:
Latvijas Republikas likumi un valdības lēmumi;
Latvijas Bankas ziņojumi par tās darbību ;
periodiskie izdevumi;
vispārējā un speciālā literatūra.
. Kā pētījumu metodes tiek izmantotas: ekonomiskā analīze un statistikās salīdzināšanas metodes.
Autors galveno uzmanību veltīs valūtas krīzei Latvijas Republikā 1993. gada februārī.
Šajā darbā netiks tuvāk apskatīti :
valūtas krīzes ietekme uz taustsaimniecību, un tās rādītājiem;
pieprasījuma un izmaksas inflācija Latvijas Republikā;
iekšzems koprodukts, tā attīstības tendences;
valūtas tirgus uzbūve un attīstība.
Analizējot Latvijas Republikas valūtas krīzi tiks apskatīts periods no 1993. gada janvāra līdz 1993. gada jūnijam.
Mūsdienu ekonomikā ir izveidojusies situācija, ka neviena valsts nevar efektīgi saimniekot bez ārējiem tirdzniecības sakariem, jo valsts, kas mēģina saimniekot tikai savā teritorijā, nesadarbojoties ar citām valstīm, līdzinās naturālai saimniecībai, jo tāda valsts pilnība neizmanto savas iespējas efektīvi strādāt. Pamatojoties uz šo vienkāršo piemēru, var redzēt, ka katrai valstij ir nepieciešams veidot sadarbību ar citām valstīm.
Tā kā pārsvarā katrai valstij ir sava nacionālā valūta, tad, lai varētu valstis savā starpā veikt saimnieciskos darījumus (veikt norēķinus), tām ir nepieciešams noteikt kura valūta būs tā kurā tiks veikti norēķini un noteikt pēc kāda kursa ( attiecības ) tiks mainītas valūtas, jo iegūtie naudas līdzekļi būs nepieciešami izmantot turpmāk, lai saglabātu nepātrauktu ražošanas ciklu vai izlietot tos citos saimnieciskos darījumos. Tādēļ katrai valūtai ir nepieciešams noteikt maiņas kursu attiecībā pret citām valūtām. …
