Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam

Satversmes izstrādāšana.
1920.gada 17. un 18.aprīlī notika Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās piedalījās 700 000 vēlētāju (85 % no balsstiesīgo skaita). 152 Satversmes sapulces deputāti pārstāvēja dažādus politiskos spēkus. Vislielākās frakcijas bija sociāldemokrātiem (57 deputāti) un Latviešu zemnieku savienībai (26 deputāti). 88 % deputātu bija latvieši, pārējie - minoritāšu pārstāvji (ebreji, vācieši, krievi). Vēlēšanas notika visā Latvijā, izņemot apvidus, kurus bija okupējusi Lietuva un Igaunija. Bija pavisam 57 kandidātu saraksti. Galvenā cīņa vēlēšanās notika starp sociālistu un pilsoņu partijām. Soc.demokrāti ieguva vislielāko balsu skaitu tur kur lielinieki vispār nebija, vai ari bija kādu laiku saimniekojuši. Vismazāk – tur, kur iezdīvotāji devās bēgļu gaitās. Latgales Zemnieku partija izgāja vēlēšanās ar H.Celmiņu priekšgalā un ieguva 17 mandātus, jo Latgaē bija novietots garnizons, kas arī balsoja.
Sākumā izstrādāja pagaidu satversmi, kas noteica valsts pamatus, un vārdiskā balsojumā pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsti.
Satversmes sapulces laikā bja 2 valdības, pirmo sastādīja K.Ulmanis, un kabinets darbojās līdz 1921.g.jūnijam, kad valdības sastāvā notika pārmaiņas un koalīcijas valdību stādīja Z.A.Meierovics. Ministru biedriem, valsts kontrolierim bija balsstiesības kabinetā. Meierovica valdība atšķirībā no ierpeikšējās satāvēja tikai no latviešiem.

…