Latvijas Republikas pilsonība

Pilsonis – valstij tiesiski piederīga persona.
Nepilsonis – Latvijā dzīvojošs bijušās PSRS pilsosnis vai viņa pēcnācējs, kuram nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
Ārvalstnieks – ārvalsts pilsonis.
Bezvalstnieks – persona bez pilsonības.
Dubultā pilsonība – personas piederība pie vairāku valstu pilsonības.
Naturalizācija – uzņemšana pilsonībā naturalizācijas kārtībā.
Pēcnācēji – lejupējie radinieki taisnā līnijā.

Pilsonis. Valsts nav iedomājama bez pilsoņiem. Pilsonība ir kā saikne starp cilvēku un valsti, kas izpaužas atkarībā no konkrētās valsts, piederībā šai valstij un attiecībās to. Tas nozīmē divpusējas attiecības, kurās tev ir gan tiesības un brīvības, gan pienākmi un atbildība, tapat valstij arī ir pienākumi pret tevi.Latvijas pilsonība nozīmē tavu brīvu izvēli būt piedeŗīgam Latvijas valstij.
Likumā ”Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” ir noteikts, kas ir pilsonība, kādas ir pilsoņu tiesības un pienākumi.
Ārvalstnieki. Latvijā likumīgi dzīvo arī daudz citu cilvēku, kuri nav Latvijas pilsoņi. Ārvalstnieki ir citu valstu pilsoņi, piemēram, diplomāti, uzņēmēji, studenti un bēgļi.
Bezvalstnieki. Liela daļa ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri pagaidām nav ieguvuši nakādas valsts pilsonību. Daudzi no viņiem vēlas naturalizēties, taču līdz naturalizācijai pieder pie ārvalstniekiem.
Atšķirībā no pilsoņiem ārvalstnieki un bezvalstnieki nedrīkst piedalīties politiskajā dzīvē – dibināt partijas, balsot vēlēšanās un kandidēt par deputātiem, ieņemt valsts amatus. Viņu īpašumā nedrīkst būt zeme. Taču viņi likumīgi dzīvo, strādā, maksā nodokļus valstij, saņem pensijas un pabalstus tāpat kā pilsoņi.
Latvijas pase ir galvenais dokuments, kas apliecina pilsoņa personu, tā saikni ar valsti. Pasi izsniedz katram pilsonim, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.…