Latvijas Republikas saistošie Eiropas Savienības normatīvie akti

90.gadu sākumā Latvijai nācās veidot savu Latvijas normatīvo aktu sistēmu, jo Latvija bija atguvusi neatkarību un atdalījusies no Padomju Savienības, tādejādi Latvija vairs nebija pieskaitāma pie sociālā tiesību saimes. Konkrētais laika posms Latvija bija grūts, nav iespējams pāris gadu laikā izveidot pilnvērtīgu normatīvo aktu sistēmu, kas funkcionējot neradītu nekādas problēmas. Veidojot normatīvo aktu sistēmu Latvija kādu normatīvo aktu pārņēma no Pirmskara Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Civillikuma, kas tajā laikā bija uzskatāms par vienu no labākajiem Civillikumiem Eiropā, daļu normatīvo aktu atstāja no sociālā tiesību saimes pielāgojot tagadējai situācijai, kādu daļu nācās veidot no jauna.
2004.gada 01.maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībnieci.
Uz 2007.gada ES sastāvā ietilpst 27 valstis un līdz ar to ES var pilntiesīgi dēvēt par kontinenta pārstāvi. Eiropas Savienība sniedzas no Atlantijas okeāna līdz Melnajai jūrai, atkal apvienojot Eiropas rietumu un austrumu daļu pirmo reizi, kopš tās šķīra pirms 60 gadiem uzsāktais aukstais karš.
Lai būtu iespējams kontrolēt ES kā savienības dalībvalstu rīcību, ES tika pieņemti daudzi normatīvie akti, kuri ir saistoši visām ES dalībvalstīm. Tas, protams, ir pašsaprotami, ka ES dalībniekiem sakarā ar to, ka tie ir vienas savienības dalībnieki, tiem ir jāpakļaujas vienotiem normatīvajiem aktiem.
Kā norādīts iepriekš Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm, pēc iestāšanās ES arī ir jāievēro ES normatīvie akti. ES tiesību aktu ievērošana sākās ar šo normatīvo aktu ieviešanu Latvijas likumdošanā, un ES normatīvo aktu izmantošanu kā tiesību avotu. …