Katras valsts funkcionēšanas pamatā ir tās konstitucionālais likums. Latvijas Republikas konstitūcija ir Satversme, kas ietver ne tikai valsts tiesiskos pamatprincipus, bet ir arī Latvijas sabiedrības vērtību atspoguļotāja. Satversme pati par sevi jau ir viena no Latvijas pamatvērtībām, kas ir arī mūsu valsts neatkarības un demokrātijas simbols.
Lai tiktu pieņemts Latvijas Republikas pamatlikums, 1920.gada 1.maijā savu darbu uzsāka Latvijas Satversmes Sapulce, par tās prezidentu tika ievēlēts Tautas Padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Jānis Čakste nenoliedzami bijis viens no izcilākajām 20.gadsimta personībām, kurš būdams gan Satversmes sapulces priekšsēdētājs, gan vēlāk LR prezidents, pūlējās apvienot un saskaņot dažādus politiskos virzienus kopīgam mērķim - valsts labklājības celšanai un demokrātiskas valsts principu nostiprināšanai LR pamatlikumā – Satversmē.
Mūsu Satversmes pamati ir godam izturējuši laika pārbaudi, Latvijai atgūstot neatkarību tika pieņemta nevis jauna konstitūcija, bet atjaunota 1922.gadā pieņemtā Satversme, un kopš tās atjaunošanas grozījumi ir bijis salīdzinoši nedaudz, kas norāda uz Satversmes augsto prestižu un pārmantojamību. Pēc neatkarības atjaunošanas Satversme grozīta deviņas reizes. Varētu teikt, ka tas ir daudz, tomēr tajā pašā laikā nevar uzskatīt, ka tas ir muzeja eksponāts. Jāsaprot, ka Satversme ir laika produkts. Šie grozījumi ir veikti pārdomāti, ievērojot dzīves īstenības diktētās prasības un juridisko praksi vairumā mūsdienu pasaules demokrātisko valstu. Grozījumi veikti pārdomāti un absolūtas nepieciešamības gadījumā. Nozīmīgākie no šiem grozījumiem ir - valsts valodas statusa noteikšana un cilvēka pamattiesību nodaļas iekļaušana Satversmē, kā arī ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītie grozījumi.
Tomēr, domājot par mūsu valsts turpmāko attīstību, nepieciešama ne vien politiskā, bet arī konstitucionālā stabilitāte. Valstīs, kurās demokrātija jau sen ir nostabilizējusies, pamatlikumus groza reti un tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Pēc šāda principa jāvadās arī mums. Šī pētnieciskā darba pamatā ir vēlme aplūkot Satversmē veiktos grozījumus un noskaidrot to pamatojamību un kā tie sevi ir attaisnojuši. Tāpat koncentrēti tiks aplūkots Satversmes tapšanas process un Satversmes aktualitāte 21.gadsimtā.
Autore par sava pētnieciskā darba mērķi izvirza – noskaidrot, kādas vēsturiskās un politiskās situācijas ir Satversmes grozījumu pamatā, un kā tie sevi ir attaisnojuši – valsts tiesību zinātņu ekspertu skatījumā.
Pētījuma objekts: valsts tiesību zinātņu eksperti
Pētījuma priekšmets: Satversmes grozījumi, to pamatojums un kā tie sevi attaisnojuši
Pētnieciskie jautājumi:
1.Kādas vēsturiskās un politiskās situācijas bija Satversmes grozījumu pamatā?
2.Kā Satversmē izdarītie grozījumi ir attaisnojuši sevi?…
