Kad 1991.gada augustā Latvija atguva neatkarību, tā pasludināja, ka augstāka par visiem likumiem, kas spēkā šajā valstī, atkal ir vecā konstitūcija - 1922.gada Satversme. Satversmes spēks visā pilnībā tika atjaunots 1993.gadā. 1998.gada 15.oktobrī 6.Saeima papildināja Satversmi ar jauno nodaļu ”Cilvēka pamattiesības”.
Mana iepriekšējā saskare ar mūsu valsts Satversmi ir bijusi niecīga. Jā es to esmu turējusi savās rokās, lasījusi, centusies tajā iedziļināties, bet tas arī viss. Šo argumentu var uzskatīt par galveno, kas noteica tieši šīs tēmas izvēli.
Nemot vērā to, ka Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kas iedibina svarīgākos sabiedriskās kārtības un valdīšanas principus, cilvēka un pilsoņa tiesiskā statusa pamatus, varas avotu, valsts uzbūvi un valdīšanas formu, ka tai piemīt augstākais juridiskais spēks, un tā ir visas likumdošanas bāze, ir skaidrs kāpēc es izvēlējos rakstīt tieši par konstitūciju.
Pēc manām domām, ir nepieļaujami, ka cilvēkam, kurš grasās iegūt juridisko izglītību ir tikai aptuvens priekšstats par konstitūciju, tās nozīmi.
Šī referāta mērķis ir gūt ieskatu Konstitūcijas jēdzienā kā tādā, tās funkcijās un izzināt tās vietu normatīvo aktu hierarhijā.
Padziļināti gūt ieskatu Latvijas konstitūcijā, salīdzināt to ar Lietuvas konstitūciju.
Termins "konstitūcija" cēlies no latīņu valodas vārda constitutio un nozīme lēmums, noteikums. Vārds constitutio bija sastopams un Senās Grieķijas un Romas juristu un filozofu darbos.
Konstitūcijas kā valsts pamatlikuma izcelšanas ir saistīta ar buržuāzijas nākšanu pie varas. Angīna buržuāziskie pārveidojumi sakās visātrāk, tāpēc šajā valstī agrāk nekā citur tika pieņemti konstitucionāla rakstura akti. Konstitūcijas galvenais uzdevums bija noteikt valsts varas robežas.
Koncepcijas par konstitūciju kā tiesību normu sistēmu pamatus lika vikonts G. Bolingbroks. Viņaprāt, ar konstitūciju ir jāsaprot tādu likumu, noteikumu un paražu kopums, kas izriet no īpašiem, stabiliem saprāta principiem, ir vērsts uz noteiktiem sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī izveido tādu sistēmu, kam sabiedrība ir gatava pakļauties. Kā rakstījis padomju valstsvīrs prot. M. Reisners, ar konstitūcijas starpniecību tauta aizsargā savus locekļus, pilsoņus no tautas tirānijas, t.i., no sevis pašas, no otras puses - tauta nodrošina sevi no varas sagrābšanas un tautas priekšstāvju tirānijas.…
