Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra loma komerctiesībās

Pēc Uzņēmumu reģistra (UR) mājas lapā www.ur.gov.lv pieejamajiem datiem, Komercreģistrā (KR) reģistrēto subjektu skaits 2005.gadā bija 10613, 2006.gadā – 13172, 2007.gadā – 14067, bet 2008.gadā vairs tikai 11251, kas skaidrojams ar kopējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī.
Ne velti no 2008. gada 1.janvāra saskaņā ar Maksātnespējas likumu sāka darboties Maksātnespējas reģistrs. „Šajā likumā noteiktais mērķis ir veicināt parādnieka (tajā skaitā, fiziskas personas kā parādnieka) maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, samērojot finansiālās grūtībās nonākušas personas un kreditoru intereses”1, kas pēdējā laikā kļuvis par ļoti aktuālu un publiski apspriestu jautājumu. Kopumā 2008.gadā Latvijā ierosināti 1737 maksātnespējas procesi, turklāt šo procesu skaits pa mēnešiem tikai pieaudzis, tā piemēram, ja 2008.gada janvārī tie bija 24, tad decembrī jau 10 reizes vairāk – 203 gadījumi2. Nenoliedzami šī statistika norāda uz uzņēmējdarbībai problemātisku (nelabvēlīgu) vidi Latvijā un ekonomiskajām problēmām.
Arī pašam UR kā iestādei 2008.gada beigas un 2009.gada sākums bijis ļoti smags. Masu medijos tika plaši atspoguļots notikums, ka, taupot valsts budžeta līdzekļus, 2009.gada 10. un 12.janvārī UR nevarēja nodrošināt pilnvērtīgu klientu apkalpošanu, kad lielākā daļa darbinieku devās brīvprātīgā vienas dienas bezalgas atvaļinājumā.3
„UR līdz februārim atlaidīs 20 no 184 reģistrā strādājošajiem. [..] UR pašlaik ir ļoti smagā situācijā, jo gadā tam pietrūkst 92 tūkstošu latu finansējuma, bet mēnesī - astoņu tūkstošu latu. Ja situācija nerisināsies un finansējums netiks rasts, UR apsver iespēju tieslietu ministram lūgt atļauju slēgt UR uz pāris dienām mēnesī. Tādējādi UR varētu ietaupīt maksu par elektrību un atalgojumu.”…