Latvijas sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Ikdienā, ejot pa ielu, sēžot autobusā vai iepērkoties var pamanīt kādu, kas nav tāds kā pārējie. Bieži vien tas ir garīgi slims cilvēks, kura izskats, uzvedība atšķiras no pārējo cilvēku izskata, uzvedības. Bet vai tādēļ šis cilvēks būtu jāatstumj? Tieši šo problēmu mēs pētām savā darbā, mēģinot izzināt, kāda tad īsti ir Latvijas sabiedrības attieksme pret garīgi slimiem cilvēkiem, galvenokārt bērniem.
Cilvēkiem ir noraidoša attieksme pret to, ko viņi nepazīst un pret to, ar ko iepriekš nav saskārušies, bet, nonākot tiešā saskarē ar atšķirīgu cilvēku, viņu domas bieži vien mainās. Lai mainītu šādus stereotipus, ir jāmēģina šādus bērnus integrēt sabiedrībā, kaut gan tas nav viegli ne šiem bērniem, ne viņu vecākiem. Tā tas ir sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ, kuru valstij nepieciešams mainīt.…