Latvijā ir sociāldemokrātiem labvēlīga vide: daudz mazturīgu cilvēku, kuri gaida, lai valsts tos atbalstītu. Latvijā ir augsts nabadzības līmenis. Tātad par abām Latvijas sociāldemokrātiskajām partijām LSDSP un SDS vajadzētu būt daudz atbalstītājiem, jo sociāldemokrātija kā ideoloģija iestājas par valsts lomas palielināšanu sociālekonomisku problēmu risināšanā un maznodrošināto interešu aizstāvēšanu.
Katram vēlētājam ir sava motivācija. Viena daļa vēlētāju domā – jā, aizstāvēs manas intereses. Visbiežāk šādu motivāciju izsaka vēlētājs, kurš balso par sociāldemokrātiem. Tātad aizstāvēs manas sociālās intereses.
Tomēr maz vēlētāji Latvijā balso par sociāldemokrātiskajām partijām. 8. Saeimas vēlēšanās neviena no sociāldemokrātiskajām partijām nepārvarēja nepieciešamo 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā. LSDSP saņēma 4% balsu un SDS - 1,5%. Līdz ar to šobrīd Latvijā ir izveidojusies situācija, ka Saeimā nav pārstāvētas nevienas sociāldemokrātiskas partijas. Lai gan sociāldemokrātiskā partija LSDSP šobrīd ir Rīgas Domes valdošā partija, autors neuzskata, ka tas atspoguļo visas Latvijas sabiedrības viedokli un ka būtu jāanalizē arī 2001.gadā notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka arī tur sociāldemokrātu darbs netiek vērtēts pozitīvi. Turklāt LSDSP politika Rīgas Domē nav izteikti sociāldemokrātiska.
Kas nosaka vēlētāju izvēli par labu kādai partijai? Vai pilsoņu politisko izvēli nosaka viņu sociālekonomiskais stāvoklis? Kāpēc Latvijā sociāldemokrāti šobrīd nav populāri? Kas ir sociāldemokrātu neveiksmes cēloņi un iemesli? Kāpēc attiecīgie sociālie slāņi, kam būtu nepieciešams valsts atbalsts, tomēr nebalso par sociāldemokrātiem? Vai sociāldemokrātiskās partijas spēj nodrošināt labklājību mūsdienu Latvijas sociālekonomiskajos apstākļos? Šie ir galvenie pētījuma jautājumi un darba mērķis ir rast atbildi uz tiem. Gada projekta pamathipotēze ir sekojoša: Aizvien vairāk pilsoņu politiskā izvēle sliecās uz liberālo un konservatīvo partiju pusi, jo tās daudz veiksmīgāk spēj veicināt ekonomisko izaugsmi nekā sociāldemokrātija. Papildus autors mēģinās pierādīt, ka vēlētāja sociālās šķiras piederība, kā politisko izvēli ietekmējošs faktors ir zaudējis savu nozīmību.…
