Latvijas tautsaimniecība no 1920.-1940.gadam

Latvijas brīvības atgūšana un starptautiskā atzīšana pēc Pirmā pasaules kara bija liels notikums Latvijas vēsturē, kura bija kara laikā izpostīta, sagrauta un izlaupīta. Latviju bija nepieciešams atjaunot no jauna, kā zemi un kultūru. Latvija nesaņēma kara zaudējumu atlīdzību no Vācijas, atšķirība no Beļģijas un Francijas. Krievija par kara zaudējumiem izmaksāja 4 miljonus zelta rubļu, taču tas nebija nekas, salīdzinot ar to, ko krievi kara laikā aizveda uz Krieviju. Pilnīgi no nulles bija jāsakārto saimnieciskā dzīve, lai Latvija varētu eksistēt kā valsts.
Latvija savas īsās brīvvalsts pastāvēšanas vēsturē bija diezgan spilgta. Latvija eksportēja uz ārvalstīm dažādas saimniecībai noderīgas lietas. Protams, Latvija uz ārvalstīm eksportēja arī pārtikas produktus. Manuprāt, 1920-1940 gadi bija tie gadi, kad Latvijai bija dzīves uzplaukums un Latvija bija viena no attīstītākajām valstīm Eiropā.

Rūpniecība

Rūpnīcu un fabriku evakuāciju uz Krieviju Pirmā pasaules kara laikā (pavisam izveda 523 uzņēmumus), kā arī kara postījumi bija pilnībā iznīcinājuši Latvijas rūpniecību.
Latvijā 1920. gadā rūpniecībā bija nodarbināti tikai 20 000 cilvēki. Rūpniecība pamazām sāk palielināties jeb paplašināties. Par svarīgākajām rūpniecības nozarēm bija kļuvušas kokapstrāde, metālapstrāde, tekstilrūpniecība pārtikas rūpniecība, celtniecības materiālu ražošana, apģērbu un apavu ražošana un ķīmiskā rūpniecība. Visās minētajās nozarēs tika izmantotas vietējās izejvielas, vai arī bija nepieciešams nolīgt augsti kvalificētu darba spēku. Rūpniecības attīstību sekmēja lētais darba spēks, kvalitāte un valsts muitas politika. Preču kvalitāti garantēja valsts noteiktā preču kontrole. Rūpniecības attīstību veicināja arī stabilas infrastruktūras izveidošanās. Bez rūpniecības attīstījās arī dzelzceļu un autobusu satiksme. …