Ievads
Laika posmā pēc 2000. gada Latvijas tautsaimniecībā vērojamas ekonomisko situāciju raksturojošo rādītāju nopietnas izmaiņas.Straujiem tempiem pieaug iekšzemes kopprodukts, it īpaši darbības veidos, kas attiecas uz iekšzemes patēriņu. Maksājumu bilances tekošā konta deficīts sasniedz rekordaugstu līmeni, kas attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir tik liels, kāds pēdējo 10 gadu laikā nav bijis nevienā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā veidošanā noteicošā loma ir preču importa pārsniegumam pār eksportu. Tekošā konta deficīta segšanas avotu sastāvā tiešo investīciju saldo veido tikai nedaudz vairāk par trešdaļu. Tas nozīmē, ka lielākā deficīta daļa tiek finansēta ar saistībām. Tādēļ Latvijas ārējais parāds pēdējos divus gadus jau pārsniedz iekšzemes kopprodukta apmēru. Vairāk kā 2/3 no šā parāda veido banku sistēmas aizņēmumi ārvalstīs un nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās.
Banku sistēmas izsniegto kredītu atlikuma pieauguma apmērs vien 2006. gadā jau pārsniedz valsts budžeta visu izdevumu kopsummu šajā gadā, pie tam pusi no šī pieauguma veido banku kredītu atlikumu pieaugums mājsaimniecībām.
Pēdējos gados ar banku starpniecību notiek ārvalstu naudas līdzekļu iepludināšana mūsu tautsaimniecībā, kas ar kredītu starpniecību tiek izmantoti, galvenokārt, patēriņam, tai skaitā, sadzīves apstākļu uzlabošanai. Tas uztur ļoti augstu patēriņa un arī citu, it īpaši nekustāmo īpašumu, cenu pieaugumu. Cenu pieaugums varētu būt vēl lielāks, ja daļa mājsaimniecību nekustāmā īpašuma pārdošanas un starpniecības darījumu rezultātā saņemtos līdzekļus nenoguldītu banku kontos. Mājsaimniecību banku kontos uzkrātie naudas līdzekļi varētu būt potenciāls papildus avots patēriņa izdevumiem turpmākajos gados.
Valsts pamatbudžetā nodokļu ieņēmumu bāze ir nepietiekoša, lai nosegtu tajā iekļautos izdevumus. Tādēļ jau Valsts budžeta likumā tiek paredzēts finansiālā deficīta segšanas vai tā samazināšanas avots - valsts speciālā budžeta pārpalikums, ko veido sociālās apdrošināšanas maksājumi. Taču tie mērķtiecīgi tiek izmantoti, nevis lai palielinātu izmaksājamo pensiju un pabalstu apmērus, bet gan netieši kompensētu valsts pamatbudžeta deficītu.
Iekšzemes kopprodukts un tā strukturālā sastāva izmaiņas
Par valsts ekonomikas attīstības apkopojošo rādītāju pieņemts uzskatīt iekšzemes kopproduktu. Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam pieauga no 4751 milj. latu līdz 11265 milj. latu vai 2,4 reizes, bet 2000. gada salīdzināmās cenās - 1,7 reizes, kas liecina par ļoti augstiem izaugsmes tempiem.
…
