IEVADS
Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Kultūras mantojums ietver sevī mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas piešķir dzīvei jēgu.
Kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ir kultūras pieminekļi – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, pilsētu vēsturiskie centri (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī ēku grupas, atsevišķas ēkas un būves, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Nereti šķiet, ka latviešiem, sava nacionālā pašlepnuma un pašapziņas ir krietni par maz. Kā nelielai un gadsimtiem apspiestai tautai latviešiem bieži vien labpatīkas nīkuļot cinismā, vārguļot pesimismā, spēkus izšķiest ķīviņos un niekos, vai saskaldīties mazvērtīgā sīknaudā. Ir pienācis īstais brīdis, lai mazliet sakārtotu pagātni un liktu pamatus nākotnei. Lai vēl un vēlreiz atcerētos gan tos varoņus, kam pieminekļi veltīti, gan cilvēkus, kas šiem pieminekļiem brīvprātīgi ziedoja līdzekļus tad, kad tas tapa un to darināja izcilais latviešu tēlnieks.
Lai tauta spētu pacelties un tālāk iet, tai jāpārzina un jābūt lepnai savas tautas kultūrvērtībām, tai jājūt cieņa pret vērtību darinātājiem, un jācenšas šīs vērtības nosargāt.
Ir patiess prieks, ja mūsu valstij un mums, tās pilsoņiem, bija un ir vēlēšanās un apņemšanās pacelties pāri šai blāvajai ikdienai, lai atdotu godu pēc restaurācijas atjaunotajam 20. gadsimta spilgtākajam Latvijas neatkarības un nacionālās patības simbolam Brīvības piemineklim, uz kura neizdzēšami un, gribas ticēt, mūžīgi mūžos iekalti svētie vārdi "Tēvzemei un brīvībai".
…