Mana referāta tēma ir Latvijas teritorijā dzīvojošo vietējo etnisko grupu (t.i. līvu, letgaļu, sēļu, kuršu un zemgaļu) raksturojums Atskaņu hronikā, tātad raksturojums, kas dots no Vācu ordeņa pozīcijām. Referāta mērķis ir atklāt, kā vienā no galvenajiem stāstošajiem avotiem par notikumiem 13. gs. Latvijas teritorijā raksturotas vietējās etniskās grupas – sākotnēji kā pagāni, vēlāk arī kā sabiedrotie Zobenbrāļu un Vācu ordenim. Kā uzdevumus izvirzīju vispirms iepazīties ar Atskaņu hronikas tekstu, īpaši ar tām teksta daļām, kas satur informāciju par minētajām etniskajām grupām, bet pēc tam rast pamatojumu šiem dotajiem raksturojumiem, respektīvi, kādēļ autors sniedz tieši tādu un ne citādāku informāciju.
Par Atskaņu hroniku, tās autoru un lasītāju
Atskaņu hronika līdzās Indriķa hronikai ir otrs nozīmīgākais stāstošās vēstures avots par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13. gs. Tā sniedz ticamas ziņas it īpaši par 13. gs. 2. puses notikumiem – par Livonijas ordeņa cīņu pret kuršiem, zemgaļiem un lietuvjiem. Tā uzskatāma par pirmo plašāko Vācu ordeņa hroniku, un informācija tajā dota dzejas valodā. Atskaņu hronika vēlāk nosaukta par Livonijas atskaņu hroniku; literatūrā tā dažkārt dēvēta arī par Vecāko Livonijas atskaņu jeb rīmju hroniku. Domājams šim sacerējumam bijis daudz rokrakstu, taču arī tie, tāpat kā oriģināls, gandrīz visi gājuši zudumā. Pašlaik zinātnieku rīcībā ir viens pilnīgs rokraksts (Heidelbergas), otrs nepilns (Bergmaņa kodekss, kas ir vecākais pieejamais rokraksts), bet no trešā rokraksta (Kopenhāgenas) ir tikai 2 fragmenti. Latviešu valodā Atskaņu hronika pirmoreiz pārtulkota un izdota 1893. gadā. Šo darbu veicis skolotājs un muzeju darbinieks Matīss Siliņš (1861 – 1942). Nākamais tulkojums izdots 1936. gadā.
Aktuāla ir bijusi hronikas autora noskaidrošanas problēma. No Hronikas satura var spriest, ka autors bijis Vācu ordeņa brālis, bet ne garīdznieks, jo sacerējumam ir pat antiklerikāla ievirze.1 Autors nav piederējis pie kāda noteikta pils konventa, bet pavadījis ordeņmestru gan miera, gan kara laikā un sūtīts veikt diplomātiskus uzdevumus. Stāstītājs uzturējies vairākās pilīs Prūsijā. Domājams, ka Livonijā viņš ieradies no Klaipēdas, jo Klaipēdas pils un tās apkārtne visbiežāk minēta. Ka hronists bijis ordeņa bruņinieks vai vēstnesis (herolds), to apliecina šajā darbā paustā krusta karu laika bruņinieka ideoloģija un jūtamā interese par militārajām lietām, jo daudzās kaujās viņš pats ir piedalījies. Spriežot pēc hronikas valodas īpatnībām (tā sarakstīta vidusaugšvācu valodā), autors nācis no Vidusvācijas. …
