Latvijas teritorijas iekļaušana Krievijas impērijas sastāvā

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai spēkā palika svarīgākie zviedru normatīvie tiesību akti, Zviedru zemes tiesības. Vidzemē turpināja darboties un tika pilnveidotas kārtu pašpārvaldes iestādes (landtāgs, landrātu kolēģija, muižniecības konvents, pilsētu rātes), kas radīja sava veida autonomiju. Tāpat arī vietējas iestādes turpināja lietot tikai vācu valodu.
Latgale, kura bija pievienota Vitebskas guberņai, juridiski bija atdalīta no Baltijas novada. Tādā veidā Latgalē nebija spēkā vācu muižnieku un birģeru agrākās tiesības un privilēģijas, bet gan Krievijas guberņās spēkā esošie likumi.
„Kurzemes teritoriju 1795. gadā pasludināja par Kurzemes guberņu Krievijas impērijas sastāvā. Arī šajā guberņā vācu muižnieku un birģeru pārvaldības iestādes palika tādas pašas kā Kurzemes un Zemgales hercogistē. Katrīna II izdeva ukazu, ar kuru atzina visas agrākas Baltijas muižnieku tiesības u privilēģijas (tai skaitā, ticības brīvību, imunitāti un īpašumus).”
Katrīna II veica vairākas reformas valsts centralizācijai, svarīgākas no tām bija 1782. g. muitas reforma, kas likvidēja muitas robežas starp Vidzemi, Igauniju un Krieviju. 1783. g. dekrēts par 1775.g. „Likuma par guberņām” izplatīšanu Baltijas guberņās likvidēja vietējas administrācijas īpatnības, bet šī dekrēts saglabāja muižniecības un pilsētu privilēģijas, tai skaitā turpināja darboties maģistrāti. Bruņinieku loma vietējā pašvaldībā samazinājās līdz ar privilēģiju zaudēšanu. 1785.g. dekrēts likvidēja Vidzemes un Igaunijas landrātu kolēģijas.
1783.g. tika izveidotā Rīgas vietvaldība Rīgas guberņas vietā tas bija ļoti svarīgi šo reformu realizācijā. Ar to tika nostiprināta impērijas vara.…