Secinājumi
Ziemeļu karš un mēra epidēmija iztukšoja visu Latvijas teritoriju. Nomira desmiti tūkstošu cilvēku. Krievijas armija izpostīja Vidzemi. Pēc Nīstades miera līguma (1721) Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Vācu muižniecībai Vidzemē tika atgrieztas privilēģijas, kas bija atņemtas Zviedru valdīšanas laikā. Pastiprinājās dzimtbūšanas apspiešana. Biežāk parādījās zemnieku nemieri. Sākās sacelšanās.
Valdība ierobežoja muižnieku patvaļu ar tādu nolūku, lai pastiprināt centralizēto valsts varu un remdētu zemniekus. Vidzemē tika pieņemta tāda pati administratīvi –tiesiska sistēma, kāda bija pārējā Krievijā.
1772.gadā Polijas sadalīšanas rezultātā Krievijas impērijai tika pievienota Latgale. Līdz ar to Latgalē paaugstinājās klaušas un nodokļi, muižnieki pipeprasīja gan no lielām, gan no mazām saimniecībām vienādas klaušas. Turklāt tika ieviesta rieža. Tagad Krievijas sastāvā bija jau divi apgabali, kas tika apdzīvoti ar latviešiem. Kurzemes-Zemgales hercogiste tiecās saglabāt neatkarību, taču tai nepietika spējīga valdnieka. Tai nesanāca pretoties lielu valstu pretenzijām. Hercogi nevēlējās un nemācēja valdīt pār valsti, bet muižnieku patvaļa panāca pilnu izpostīšanu. Krievija izmantojot saimnieciski-politisku pagrimumu, kas valdīja hercogistē, jaunas teritorijas iekarošanai, tai skaitā iekaroja svarīgi jūras tirdzniecības ostas Ventspils un Liepāju.
No otras puses skatoties līdz ar Krievijas impērijas valdīšanas laiku Rīga kļuva par Krievijas tirdzniecības centru. Tie, kas nebija latvieši varēja uz tādām pašām tiesībām piedalīties pilsētas padomes vēlēšanās un stāties ģildē, galvenais bija jābūt par valsts nodokļu maksātāju. Krāslava kļuva par manufaktūras centru. Neskatoties uz to, ka rieža atstrādāšana bija zemniekiem smaga, jo viņiem pietika darba bez tās, ar tās palīdzību tika paaugstināts ražīgums.
Jebkuras valdīšanas laikā ir savi pozitīvie un negatīvie momenti. Visvairāk, tomēr, reformas tiek atspoguļotas zemnieku dzīvē, jo katru reizi tās skar viņus. Es uzskatu, ka galvenais, ja valdība pieņem jebkādas reformas, kā tas netiktu atspoguļots uz zemnieku un muižnieku ikdienu,tikai, ja tas nav pārāk nereāli izpildāmas, ja valsts ar šīm reformām attīstās un uzplaukst, tad valdnieks ir kompetents un valsti viņš nesagraus.
…
