Jebkura valsts, arī Latvija, cenšas panākt tādu situāciju, kad sarežģītā tiesību sistēma būs saprotama ne tikai visai sabiedrībai kopumā, bet arī katram indivīdam. Zinot tiesību sistēmas pamatprincipus, iespējams paredzēt kādas noteiktas situācijas rezultātu.
Pirms iepazīties ar Latvijas tiesību sistēmu, jābūt vispārējam priekšstatam par tiesību sistēmu un „tiesību sistēmas” jēdzienu.
Tiesību sistēma - tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas. Raksturojot tiesību sistēmu, vispirms vajadzētu sākt ar tās pamatposmu – tiesību normu, kas ir attiecīgās valsts tiesību izejas elementi. No šiem elementiem veidojas tiesību institūti, t.i., dažādi bloki kā regulatīvajā, tā tiesību aizsardzības jomā, piemēram, valsts dienesta institūts, militāro noziegumu institūts. Bet no šiem blokiem – tiesību institūtiem – izveidojas tiesību nozares, t.i., nedaudz lielāki tiesību iedalījumi, piemēram, civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības u.c. Visas šīs tiesību nozares veido tiesības kopumā, t.i., attiecīgās valsts tiesību sistēmu. 1 Toties V. Jakubaņecs tiesības raksturo kā „tiesību normu, tiesisko attiecību, tiesiskās apziņas un tiesisko organizāciju sistēmu.”2…