Latvijas tiesību vēsture

Livonijas laika tiesības (13.- 16. gadsimts).




Livonija (viduslaiku latīņu valodā Livoniae; vācu valodā - Livland - līvu zeme) jeb Māras zeme (latīniski: Terra Mariana) bija viduslaiku mazvalstiņu konfederācija jeb savienība, ko izveidoja katoļu baznīcas institūcijas - bīskapijas un ordenis - iekarotajās Baltijas zemēs mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Livonijas teritotijās ietilpa pieci nelieli valstiski veidojumi : Livonijas ordenņa valsts,Rīgas arhipiskapija, Kurzemes bīskapija,Sāmsalas bīskapija un Tērbatas bīskapija.
Noslēdzoties krusta kariem 13. gadsimta beigās, Livonija apvienoja teritorijas, kurās dzīvoja baltu un somugru etnolingvistiskās grupas: zemgaļi, sēļi, kurši un latgaļi, kā arī igauņi un lībieši.
Livonijas valstiņu vadītāji bija mestri, arhibīskapi un bīskapi. Savukārt virskungi jeb senjori bija Romas pāvests un Vācijas ķeizars. Livonijas ordeņa valsts bija sadalīta apmēram 40 apgabalos, kurus pārvaldīja komturi un fogti.…