Latvijas ūdeņi - mūsu bagātība

Upes ir ūdensteces, kas plūst pašu izraudzītās gultnēs un savāc virszemes un pazemes noteces ūdeņus no sava baseina.
Upes ir ļoti dažādas - gan straujas, gan tādas, kuru straume ir tik lēna, ka gandrīz nav pamanāma. Turklāt upe nav vienāda visā tās garumā, tā mainās dažādos posmos, kamēr tā no sīkas urdziņas kļūst par platu upi. Visas upes ekosistēmas īpašības arī mainās, gan abiotiskie faktori, gan augu un dzīvnieku sabiedrības. Par šo apstākļu pārmaiņām var spriest pēc augu un dzīvnieku sabiedrības.
Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu. Nokrišņi, kas iztvaikošanas vai transpirācijas rezultātā neatgriežas atpakaļ atmosfērā veido pazemes un virszemes ūdeņu noteci. Mitrā klimatā, relatīvu līdzenā reljefā un teritorijas ģeoloģiskā uzbūve ietekmē Latvijā izveidojies blīvs upju tīkls. Vidējais upju blīvums ir apmēram 0,6 km/km2, tas ir uz katru kvadrātkilometru ir 0,6 km garš upes tecējums. Visblīvākais upju tecējuma tīkls ir nokrišņiem bagātās nogāzes (Rietumkursas augstienes A nogāzā un Vidzemes augstienes ZR un DA nogāzēs) un nokrišņiem nabadzīgajā, bet ūdeni mazcaurlaidīgajiem māliem klātajā Zemgales līdzenumā. …