Latvijas un Krievijas tiesu sistēmas var dēvēt gan par romāņu- ģermāņu, gan par postkomunistisko tiesību saimēs ietilpstošām, no tā izriet, ka abu valstu tiesību sistēmas ir diezgan līdzīgas savā būtībā un pieredzē. Būtiskākā līdzība Latvijas un Krievijas tiesu sistēmās ir tā, ka abas valstis ir pārņēmušas Eiropas valstu tiesību pieredzi. Tomēr abu valstu tiesību struktūrās var vērot būtiskas atšķirības kam par pamatu ir Latvijas un Krievijas atšķirīgā vēsture un teritoriālā patība, kā arī citi faktori. Lielākā atšķirība tomēr ir tā, ka Latvija ir parlamentāra valsts, bet Krievija- prezidentāla, kas nozīmē, ka Krievijas prezidentam ir daudz vairāk pilnvaru tiesību jomā.
Savā referātā salīdzināšu Latvijas un Krievijas tiesu sistēmas, analizēšu tās un konstatēšu kopējo un atšķirīgo tajās.
Latvijā kā jebkurā demokrātiskā valstī tiesu vara ir neatkarīga- tiesu vara pieder neatkarīgām tiesām un tiesnešiem. Tiesneši ir pakļauti tikai likumiem. Tiesu un tiesnešu darbību reglamentē likums „Par tiesu varu”. Tiesu lietu izskatīšanas principus reglamentē likums „Par tiesu varu”, Satversme, civilprocesuālie, administratīvi procesuālie un kriminālprocesuālie likumi. Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.
Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus.
Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.
Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski.
Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.
Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās.
Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, un tām ir vienlīdzīgas tiesības uz likuma aizsardzību. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Civillietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.…
