Secinājumi
1. Iepazīstoties ar informācijas avotiem, autore noskaidroja, ka konstitūcija ir valsts pamatlikums, kuram ir augstākais juridiskais spēks un kurš reglamentē valsts un cilvēka savstarpējās attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu un funkcijas.
2. Iepazīstoties ar Latvijas un Lietuvas valstu vēsturi, jāsecina, ka tajās ir daudz kopīgu iezīmju. Tās tika izveidotas Pirmā pasaules kara beigās (1918. gads), sabrūkot Krievijas impērijai. 20. – 30. gados tās visas pārdzīvoja gan parlamentārisma, gan autoritārisma periodu. Otrā pasaules kara rezultātā
Baltija nonāca PSRS okupācijā un zaudēja valstiskumu. Baltijas valstu neatkarība tika atjaunota 20.gadsimta 90. gados.
3. Latvijas un Lietuvas valstu pamatlikumi sākotnēji tika izstrādāti un pieņemti 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Autoritāro režīmu pastāvēšanas laikā konstitūcijas tika apturētas (Latvijā) vai pārveidotas atbilstoši autoritārajam režīmam (Lietuvā). Pēc valstu neatkarības atjaunošanas Latvijā tika atjaunota
1922. gada LR Satversme, bet Lietuvas konstitūcijas tika izstrādātās no jauna. Līdz ar to Latvijas konstitūcija(Satversme) ir vēsturiski senāka, tā stājās spēkā 1922.gadā, pēc tās pieņemšanas Satversmes Sapulcē, savukārt Lietuvas Republikas konstitūcija stājās spēkā tautas nobalsošanas rezultātā 1992.gadā.
4. Salīdzinot abu Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas pamatlikumus, var secināt, ka tie ir demokrātisku valstu pamatlikumi, jo tajos noteikts, ka augstākā vara pieder tautai. Līdz ar to abu valstu konstitūcijās ir vairāk kopīgu iezīmju nekā atšķirību. Abu valstu konstitūcijās ir ietverti valsts iekārtas, uzbūves
un pārvaldes pamatprincipi, kā arī cilvēku pamattiesības. Abas konstitūcijas paredz tiešās demokrātijas institūtu – referenduma un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas izmantošanas iespējas.
5. Latvijas konstitūcija salīdzinot ar Lietuvas pamatlikumu ir salīdzinoši īsāka un lakoniskāka, savukārt Lietuvas konstitūcija ir izvērstāka un plašāka, līdz ar to ir atšķirīgs nodaļu un pantu skaits. Latvijas pamatlikums sastāv no viena dokumenta, bet Lietuvas no 5 dokumentiem. Latvijā vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar augstāko varas institūciju funkcionēšanu, ir atrunāti citos likumos.
6. Salīdzinot vēlēšanu sistēmas pamatprincipus abās valstīs, autore konstatēja, ka Lietuvas Republikas pamatlikumā, atšķirībā no Latvijas Satversmes, nav iekļauts proporcionalitātes princips, kas nozīmē, ka vēlēšanās nepastāv ideja par politisko spēku proporcionālas pārstāvniecības nepieciešamību.…
